Četrus no desmit vēža gadījumiem ir iespējams novērst

Ik gadu aptuveni 12 000 cilvēku Latvijā saskaras ar diagnozi “vēzis”. Tomēr onkoloģiskās saslimšanas būtu iespējams daudz efektīvāk izārstēt un pat pilnībā novērst, ja vien cilvēki atbildīgāk izturētos pret savu veselību un ievērotu profilakses pasākumus. Tāda bija galvenā atziņa, ko onkoloģisko saslimšanu profilakses dienai “Esi gudrāks par vēzi!” veltītajā preses konferencē uzsvēra vairāki nozares speciālisti.

Onkoloģisko saslimšanu profilakses dienu “Esi gudrāks par vēzi!” organizēja Rīgas domes Labklājības departaments Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Lielais interesentu skaits, kas apmeklēja pasākumu un klausījās lekcijas, apliecina, ka cilvēki vēlas kļūt zinošāki un atbildīgāki par savu veselību. Šajā dienā iedzīvotājiem bija iespēja bez maksas konsultēties pie urologa, ginekologa, dermatologa un gastroenterologa un gandrīz visu laiku pie speciālistu pieņemšanas punktiem veidojās rindas. Rinda veidojās arī uz mobilo mamogrāfu, ar kuru sievietēm ar NVD vai ģimenes ārsta nosūtījumu bija iespēja bez maksas veikt krūšu mamogrāfiju. 

Profilakse ievērojami samazina risku saslimt ar vēzi

Atklājot preses konferenci, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja, profesore Baiba Rozentāle aicināja visus klātesošos būt gudrākiem par vēzi, rūpējoties par veselīgu dzīvesveidu un neaizmirstot par pieejamajām diagnostikas iespējām. Diemžēl saslimstība ar vēzi pieaug ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Taču, kā atzina RAKUS LOC onkoloģe, ķīmijterapeite Alinta Hegmane, vienlaikus pieaug arī to gadījumu skaits, kad vēzi izdodas izārstēt. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka vēzis ir tāda pati hroniska slimība kā citas, un šī diagnoze nenozīmē dzīves beigas. Pēc Hegmanes teiktā, 40% onkoloģisko saslimšanu varētu nebūt, ja vien cilvēki izvairītos no vēža riska faktoriem. Arī medicīnas zinātņu doktore, ginekoloģe Jana Žodžika atzina, ka mūsu spēkos ir apsteigt vēzi. Tā, piemēram, dzemdes kakla vēzis ir pilnībā novēršams, vakcinējoties pret to izraisošo cilvēka papilomas vīrusu un veicot valsts apmaksātās dzemdes kakla pārbaudes.

Tabaka, stress un neveselīgs dzīvesveids – galvenie vēža riska faktori

Alinta Hegmane uzsvēra, ka vēža profilaksē ļoti liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam. Tabakas smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, pastiprināta alkohola lietošana un dažādas vīrusa infekcijas, piemēram, B hepatīts un cilvēka papilomas vīruss, pret ko pieejamas vakcīnas, ir tie riska faktori, kurus varam novērst vai vismaz mazināt. RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas virsārsts onkoloģiskā uroloģijā Māris Jakubovskis kā vēl vienu ļoti būtisku vēža riska faktoru minēja stresu. Viņaprāt, stress ir viens no galvenajiem cēloņiem divām biežākajām saslimšanām Latvijā jeb sirds un asinsvadu slimībām un onkoloģiskajām saslimšanām. Arī Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente Baiba Purvlīce atzina, ka viena no mūsdienu cilvēku problēmām ir laika trūkums, jo īpaši laiks sev. Mēs visu laiku kaut kur steidzamies, taču, lai sajustu savu ķermeni un saprastu, kā mēs jūtamies, vispirms ir jāapstājas. Līdzīgu viedokli pauda arī psihoterapeite Aina Poiša, uzsverot, ka mums ir jāieliek veselība vērtību sistēmas pirmajā vietā un ikdienā jaiemācās vairāk rūpēties nevis tikai par citiem, bet arī pašiem par sevi.

 

Mūsu veselība – mūsu atbildība

Dermatoveneroloģe Ilze Koha, kura savā darbā bieži saskaras ar ādas vēža gadījumiem, atgādināja, cik svarīgi ir regulāri parbaudīt ādas veidojumus un, atrodoties saulē, lietot aizsargkrēmu. Risku saslimt ar ādas vēzi palielina bērnībā iegūti saules apdegumi, tāpēc bērni ir jo īpaši jāsargā. Par mūsu pašu atbildību runāja arī biedrības “VITA” vadītāja Irīna Januma, kura atzina, ka cilvēki parasti mainās tikai pēc tam, kad paši ir saskārušies ar diagnozi “vēzis”. Taču mums būtu jāievieš pozitīvas izmaiņas savā dzīvē jau tagad – veselīgi ēdot, dzerot daudz ūdens un neatstājot bez ievērības izmaiņas pašsajūtā. Savukārt labdarības fonda “Rozā vilciens” valdes locekle Zinta Uskale piebilda, ka mūsu kopējais mērķis ir nevis iebiedēt cilvēkus ar vēža piesaukšanu, bet mazināt aizspriedumus un veicināt izpratni par šo slimību, padarot krūšu un visa ķermeņa veselības pārbaudes ne vien par daļu no mūsu ikdienas, bet arī par daļu no kultūras.

Sākuma stadijā vēzim var nebūt simptomu

Visi speciālisti bija vienisprātis –  profilaktiskās pārbaudes vajadzīgas arī tad, ja cilvēks jūtas labi, jo sākuma stadijā vēzis nerada sāpes. Bieži vien nav arī nekādu citu simptomu. Jo agrīnāk vēzis tiks atklāts, jo lielāka iespēja, ka to izdosies pilnībā izārstēt. Latvijā darbojas valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem var veikt bezmaksas dzemdes kakla skrīningu, sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem – krūts vēža skrīningu, bet ikviens iedzīvotājs vecumā no 50 – 74 gadiem var veikt zarnu vēža skrīningu.