Menopauze nav bubulis, bet normāls fizioloģisks process

Raksts pārpublicēts sadarbībā ar Apollo.lv.

Klimakss jeb menopauze daudzu sieviešu ausīs skan gluži vai kā bubulis un rada bažas, kad tā nenovēršami tuvojas. No vienas puses tas ir pilnīgi normāls fizioloģisks process, jo katrs organisms kaut kad noveco, no otras puses – kura sieviete gan nevēlas ilgāk saglabāt jaunību, lieliski izskatīties un nevainojami justies?

Klīnikas Premium Medical ginekoloģe Elīna Bērziņa uzsver, ka Latvijā vidējais vecums, kad sievietēm iestājas menopauze, ir 51 gads, taču reizēm tā var iestāties arī daudz ātrāk – pirms 40 gadiem, kā arī krietni pāri 50 gadiem. «Šis process norisinās ļoti individuāli – gan vecuma ziņā, kad iestājas pārmaiņas organismā, gan arī izpausmju ziņā: ir sievietes, kuras pat īpaši neizjūt hormonālo izmaiņu simptomus, un ir sievietes, kuras, iestājoties menopauzei, izjūt ļoti lielu fizisku un emocionālu diskomfortu. Tomēr kopumā tas ir tikai viens no pārejas periodiem sievietes dzīvē, tā nav slimība, un nekādā gadījumā nevajag norakstīt uz menopauzi visas veselības problēmas, nepārbaudoties pie ārsta», saka ginekoloģe Elīna Bērziņa.

Menopauzes laikā visbiežāk sievietēm rodas karstuma viļņi, miega traucējumi, pastiprināta svīšana, nespēks, sausums makstī, kas rada sāpes dzimumakta laikā, samazinās vielmaiņas ātrums, kā dēļ pieaug svars. Ne mazāk nozīmīgas ir arī emocionālās svārstības, aizkaitināmība, raudulība, dzimumtieksmes trūkums, dažkārt depresīvi noskaņojumi un pat depresija, kas var būt saistīti gan ar fiziskajiem simptomiem, gan ar sievietes pašvērtējumu: sievietei var šķist, ka viņa menopauzes dēļ ir mazāk vērtīga, kā viņa vīram vai partnerim vairs nešķitīs pievilcīga, ka viņai būs mazāk spēka un enerģijas darbam, viņa vairs nevarēs tik viegli piemēroties dažādām dzīves situācijām kā agrāk utt. «Protams, iestājoties menopauzei, ir jāņem vērā, ka organismā notiek izmaiņas – olnīcās ir izsīcis folikulu skaits, kā dēļ samazinās estrogēna līmenis, izbeidzas mēnešreizes, taču ar to dzīve nebeidzas – iespējams, ka tā tikai pa īstam sākas», saka ginekoloģe.

Menstruācijas visbiežāk izbeidzas pamazām, dažkārt dažus mēnešus ir, pēc tam kādu laiku nav, pēc tam atkal uzrodas, taču pateikt, kura būs pēdējā reize, nav iespējams. To, ka menopauze ir iestājusies, nosaka, ja vienu gadu pēc pēdējās menstruācijas, tās vairs nav parādījušās. Menopauzes iestāšanos neietekmē hormonālo pretapaugļošanās līdzekļu lietošana, kā arī laiks, kad dzimuši bērni. Var ņemt vērā laiku, kad menstruācijas ir sākušās, kā arī to, kad menopauze iestājusies sievietes mātei.

Menopauzes simptomus gluži bez ievērības nedrīkst atstāt, tādēļ sievietei noteikti nepieciešama ginekologa konsultācija, kas vislabāk izvērtēs veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā noteiks terapiju. «Mūsdienās visā pasaulē plaši tiek pielietota aizvietojošā hormonterapija, pret kuru Latvijas sieviešu vidū izveidojusies salīdzinoši noraidoša attieksme. Tomēr es iesaku nebaidīties, jo šī terapija ir viena no labākajām gan osteoporozes profilaksei, gan menopauzes simptomu mazināšanai», saka klīnikas Premium Medical ginekoloģe Ieva Daize.

Gadījumā, ja pret hormonterapiju ir ļoti noliedzoša attieksme, ārste iesaka izmantot aptiekās plaši pieejamos sojas izoflavonapreperātus, vitamīnus (īpaši D3), kā arī dažādus homeopātiskos līdzekļus, īpaši osteoporozes profilakses nolūkos, jo zūdot estrogēniem, strauji var palielināties kaulu trauslums.

Tāpat ārstes iesaka sievietēm izmantot visas iespējas, kā uzlabot pašsajūtu un emocionālo stāvokli – masāžas, pirtis, jogu, fitoterapiju, aromterapiju u.c. Un neaizmirst par veselīgu un pilnvērtīgu uzturu, kas ir tikpat svarīgs kā visas pārējās dzīves laikā. Svarīgas būtu arī fiziskās aktivitātes ar mērenu/ zemu fizisko slodzi- pastaigas, nūjošana, peldēšana, riteņbraukšana, kas ne tikai samazina osteoporozes riskus, bet arī uzlabo pašsajūtu un ir labs ierocis cīņā ar lieko svaru.

Lai izvairītos no depresīva noskaņojuma, ārstes iesaka izbaudīt šo jauno periodu dzīvē, kad vairs nav jāraizējas par kontracepciju, kad bērni ir pieauguši un rūpes par viņiem vairs nav primāras, kad ir pietiekoši daudz laika izbaudīt sabiedrisko dzīvi, iesaistīties dažādās aktivitātēs, atrast jaunu hobiju un piepildījumu, veltīt laiku draugiem, ceļojumiem u.c.

Konsultēja klīnikas Premium Medical ginekoloģes Elīna Bērziņa un Ieva Daize