Vai manai mammai var būt dzemdes kakla vēzis?

Dzemdes kakla vēža risks attiecas gan uz jaunām, gan arī vecākām sievietēm – ikviena sieviete var pirmreizēji vai atkārtoti inficēties ar cilvēka papilomas vīrusu, kura onkogēnie jeb vēža izraisošie tipi var veicināt dzemdes kakla vēža veidošanos.

Ir pierādīts, ka aptuveni 50-80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu, turklāt vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar vīrusa onkogēnajiem jeb vēzi izraisošajiem tipiem. Ir sastopami vairāk nekā 100 HPV tipi. Vairums no tiem ir zema riska tipi un rada niecīgu risku dzemdes kakla vēža attīstībai. Savukārt augsta riska tipi var veicināt normai neatbilstošu jeb izmainītu šūnu attīstību, kas noved pie dzemdes kakla vēža. 80% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa 16. un 18. HPV vīrusa tips.

Dzemdes kakla vēzis attīstās 10 līdz 15 gadu laikā no inficēšanās brīža. Ar HPV inficētām sievietēm nav iespējams noteikt, kad vīruss ir iegūts, jo daudzus gadus tas var saglabāties organismā, neradot nekādus simptomus, tomēr ir iespējams laikus noteikt, vai tas jau ir radījis dzemdes kakla šūnu pataloģijas.

Agrīnās stadijās dzemdes kakla vēzis ievērojamus veselības traucējumus nerada. Sūdzības rodas, audzējam sabiezējot, parādoties nepatīkamai smakai vai sākoties asiņošanai.

Dzemdes kakla vēzi ir iespējams viegli diagnosticēt, aizejot pie ginekologa un veicot onkocitoloģiskās analīzes. Diemžēl ļoti daudz sieviešu izvairās no ginekoloģiskām apskatēm un hronisku iekaisumu ārstēšanas, neapzinoties, ka slimības sākumā ārstēšana ir iespējama ar salīdzinoši vienkāršām metodēm, bet, ja tā ir ielaista, sekas var būt letālas. Dzemdes kakla vēzis tūlīt pēc krūts vēža ir otrais izplatītākais vēža veids, no kā mirst sievietes visā pasaulē.