Vai nu tu elpo vai ne. Tāpat ir ar mīlestību!

Kaspars Ūdris, speciāli TikaiSievietem.lv

Dažkārt viņa dzīvīgi jautri ķiķina otrpus ekrānam, it kā atrastos smilšukastē, bet mēs, skatītāji, būtu viņas rotaļu biedri. Citreiz šo mazo koķeti nomaina sieviete ar noslēpumaini intriģējošu acu skatienu un pilnīgām, skaistām lūpām, kuras, savilktas smaidā, spētu atkausēt jebkura vīrieša sirdi. Viņa neēd gaļu, aicina ziedot asinis, nodarbojas ar jogu un nu ir gatava saviem tituliem – TV dīva, pasākumu vadītāja un modele pievienot vēl vienu… Māmiņa. Anna Rozīte.

 

Kā, jūsuprāt, izpaužas sievišķība? Kad jūs jūtaties sievišķīga?

Sievišķība, manuprāt, slēpjas patiesumā. Sievišķība mazāk ir forma un vairāk ir saturs. Kad Tu esi tāda, kādu Tevi ir radījusi daba, bez maskām un stereotipiem par to, kas ir sievišķīgi un kas nav, tad, man šķiet, sieviete ir sievišķīga. Jo tas jau ir dabas dots, ne sabiedrības vai prāta izdomāts. Kaut arī droši vien, mēs ikdienā mēdzam visu sajaukt, tomēr patiesība stāv pāri visam, ja pat mēs īslaicīgi paši sevi spējam apmānīt.

 

Kas jums ir svarīgi attiecībās? Ko jūs sagaidāt no otra cilvēka?

Man vissvarīgākais, lai otrs cilvēks pašā pamatā ir mans (sirds)draugs. Tas, manuprāt, ir pamats attiecībām. Pārējais jau ir pakārtots.

 

Kā jūs izprotat mīlestību? Vai spējat nodalīt to no iemīlēšanās?

Jūtos vēl pārāk jauna, lai kaut ko apgalvotu šajā jautājumā, tomēr šķiet, ka šeit runa ir par pliku kaisli, fizisko pieķeršanos un mīlestību. Un šīs divas lietas, šķiet, ka atšķirt varu.

 

Kā jūs sevi palutināt brīžos, kad nejūtaties labi?

Es parasti sevi nelutinu, kad jūtos slikti, biežāk lutinu tieši tad, kad man ir labi. Parasti cilvēki dara otrādi? Kad man ir „slikti”, es cenšos izprast, kāpēc, ja neizdodas, tad mēģinu sevi „izkratīt” no šī stāvokļa. Dejoju, dziedu, ākstos utt.

 

Vai ticat liktenim? Vai jums šķiet, ka mums katram jau iepriekš noteikts ceļš, pa kuru iet, vai tomēr to nosakām mēs paši?

Simts punkti visu nosakām mēs paši. Arī savu karmu (kuru veidojam mēs paši), bet to var mīkstināt, dzīvojot pēc Visuma jeb dabas likumiem. Tāpēc ticu, ka ir tā saucamais noteiktais ceļš, gan arī ticu tam, ka mēs paši varam noteikt šī sava ceļa līkločus, cik strauji un nepatīkami negaidīti tie būs.

 

Vai arī jūs kādreiz ir vajājuši kompleksi? Kā no tiem atbrīvoties un iemīlēt sevi?

Nu, bet kā gan citādi. Vai ir kāda dāma, kurai nav kompleksu? Šis droši vien ir grūtākais jautājums aiz jautājuma par mīlestību. Jo visi parasti saka, ka vajag iemīlēt sevi, pieņemt tādu, kāda esi… Es arī ticu, ka mēs pirms nākšanas uz šīs pasaules izvēlamies, kā mēs izskatīsimies, tāpēc nav ko vainot Dievu un spļaut Viņam acīs. Pati izvēlējies un droši vien jau ne bez iemesla. Un nevajag sevi novest līdz kādai traģēdijai vai negadījumam, lai sāktu novērtēt savas fantastiskās rokas, kājas, ausis un degunu. Jo tieši tad, kad viss ir labi, tad jau mēs to nenovērtējam. Jā, bet tas nav nemaz tik viegli izdarāms. Ja kādai izdodas, pastāstiet man kā?!

 

Vai mēdzat rīkoties spontāni? Kas ir bijis trakākais, ko esat izdarījusi?

Diemžēl kopumā reti. Esmu pārsvarā racionāla un prātīga. Labprāt rīkotos spontāni biežāk. Bet, ja ir traka kompānija ar iniciatīvu, tad es esmu gatava uz daudz ko „pasākuma” pēc.

 

Kādu jūs redzat sevi vecumdienās?

Īpaši nedomāju par to pagaidām. Bet kopumā domāju, ka būšu vesela un priecīga. Gribu pabojāt statistiku un stereotipu, ka vecs cilvēks ir slims, vājš un mūžīgi neapmierināts ar valdību.

 

Ar kādiem līdzekļiem jūs izceļat savu skaistumu? Kādi ir jūsu ikdienas skaistuma rituāli?

Manuprāt, skaists ir vesels. Un tāpēc vienkārši mēģinu dzīvot veselīgi un pēc iespējas mazāk darīt sev pāri ar sliktām domām, pārtiku un miega trūkumu, nekādi dižie rituāli man nav.

 

Vai jūs atbalstāt plastiskās operācijas?

Kā jau visam, arī plastiskajām operācijām ir savi plusi un mīnusi. Skatoties, kādam mērķim to pielieto. Es atbalstu, ja ir tiešām kāda kroplība vai problēma, kuru tādā veidā var medicīniski izlabot. Tas ir tas pats kā ar zobārstu, kāpēc nesalabot zobus ar moderniem aparātiem un plombēm, staigājot ar kariesu tikai tāpēc, ka tā būtu dabīgi?! Tas būtu muļķīgi kā minimums. Bet nav forši, manuprāt, kad ar to aizraujas, maskējot savus kompleksus un aizejot no sevis aizvien tālāk un tālāk.

 

Kādām lietām noteikti būtu jābūt katras sievietes rokassomiņā bez maka un mobilā telefona? Kaut kā taču tie milzīgie koferi tiek aizpildīti…

Tādas obligātas vienas lietas visām es domāju, ka nav un nevajag. Vispār – jo mazāk mantu, jo labāk, jo brīvākas mēs kļūstam. Bet katram jau ir savas vajadzības, atkarības un pieķeršanās. Romantiski būtu, ja katrai sievietei mūsdienās būtu somiņā pa īstam auduma kabatslakatiņaml Man pašai nav.

 

Vīrieti esot pilnībā jāizprot un mazliet jāmīl, bet sievieti – mazliet jāsaprot, bet ļoti, ļoti jāmīl. Piekrītat šīm apgalvojumam?

Laikam tomēr ne. Var neizprast ne vienu, ne otru. Galvenais ir mīlēt un no visas sirds, citādāk nav jēgas.

 

Ir zināms, ka sievietēm sasniegt orgasmu ir daudz grūtāk, nekā vīriešiem. Kā jums šķiet, kāpēc tas tā ir?

Nezinu, kāpēc, droši vien ir kādi pētījumi veikti par tik aktuālu jautājumu. Bet droši vien, cik nu es ar savām zināšanām varu spriest, tas saistīts ar psiholoģisko faktoru. Sievietes biežāk mēģina pielāgoties un būt „labas”, „pareizas” citu acīs, aizmirstot par savām vajadzībām.

 

Kādā intervijā jūs atklājāt, ka esat gultā eksperimentējusi arī ar meitenēm. Kā tas bija?

Kā jau tas mēdz gadīties ar dzelteno presi, arī toreiz tie nebija mani vārdi, tā es neteicu, manis teiktais tika interpretēts. Bija laiks pusaudžu gados, kas man nebija tie vieglākie gadi… Kad man likās, ka mani nesaprot un es pati īsti nevarēju saprast šo pasauli un sevi, un tad man bija aizdomas, ka varbūt es esmu citādāka, jo man vairāk patīk meitenes… Sāku sevi vērot, nekādas dižās pieredzes man tomēr nav, bet diezgan ātri sapratu, ka tomēr labāk man patīk puiši.

 

Kādas ir sajūtas, esot mātes cerībās? Fiziski – kā ir just pārmaiņas savā ķermenī?

Ļoti labas. Brīžiem šķiet, ka ar vēderu būšu mūžīgi, tik harmoniski es jūtos. Tagad pat šķiet savādi, ka drīz vēders atkal būs plakans, grūti tam noticēt.

 

Vai , jūsuprāt, laulību zvērests nozīmē tikai ierakstu pasē? Vai tas maina attiecības (pozitīvi, negatīvi)?

Man ir grūti komentēt ko tādu, ko pati neesmu piedzīvojusi. Bet kopumā laikam piekrītu viedoklim, ka laulība visbiežāk ir pasākums neuzticīgiem cilvēkiem. Vēlme piesiet sev otru, rast kaut kādu garantiju, kas ir absolūta ilūzija. Ja Tu mīli no visas sirds, esi pārliecināta par savu mīlestību/izvēli, tad ko Tev vēl vajag? Gredzenus tā pat var viens otram uzdāvināt, ballīti ar daudz viesiem un baltu kleitu arī. Varbūt svarīgi ir vēlme parādīt visai pasaulei, ka mēs viens otru izvēlamies par vienīgajiem? Tiešām grūti pateikt. Es pazīstu dažus pārus, kuri tiešām ir, kā saka, laimīgi apprecējušies, bet tādi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, pārsvarā jau tas tāds bēdīgs pasākums beigās izvēršas. Varbūt es kādreiz mainīšu savas domas, bet šobrīd domāju tā. Es noteikti varētu apprecēties tagad, ja otram tas būtu svarīgi, bet tas man noteikti nav nekāds attiecību pašmērķis, jo tā ir ilūzija par drošību.

 

Kā jums šķiet, vai vīrieši spēj būt pilnīgi uzticīgi laulībā?

Domāju, ka var. Un domāju vēl, ka tas ir tikai un vienīgi atkarīgs no pašas sievietes.

 

Runā, ka attiecībās kāds vienmēr mīl vairāk. Vai piekrītat? Kuram tādā situācijā būt ir vieglāk?

Tas man liekas jocīgi, es to neizprotu. Vai nu mīli, vai nu ne, kā var mīlēt vairāk vai mazāk? Vai nu elpo, vai ne, tas ir tas pats. Vienalga, kāda būtu situācija, kurš vairāk, kurš mazāk, vienalga kaut kas nebūs īsti kārtībā.

 

Kurā sievietē Latvijā, pasaulē jūs saskatāt maģisko terminu – seksapīls?

Es nevarētu izvēlēties kādu vienu. Formas vien mani nespēj pārliecināt, manuprāt, seksapīls ir veselīga, patiesa sevis pieņemšana un pārliecība par sevi. Un tādas sievietes nav daudz.

 

Kā jūs vērtējat abortus?

Nevērtēju, jo ir tik daudz dažādu situāciju, ka nevar par šādu lietu kategoriski teikt – labi vai slikti. Jo skats no malas vienmēr paliek tikai un vienīgi skats no malas. Bet ja man kāda konkrēta sieviete prasītu padomu, kopumā es esmu pret, uzskatu, ka tas ir grēks, kurš kaut kad būs jāizpērk.

 

Vai mūsu veselības sistēma pietiekami rūpējas par savas valsts sieviešu veselību? Vai Latvijā sievietei pietiek informācijas par higiēnu, grūtniecību, kontracepciju un tās metodēm?

Kas meklē, tas atrod. Kam tas ir aktuāli, tas arī ir informēts. Tas atkal ir salīdzināšanas jautājums. Pavērojot sociālās reklāmas, šķiet, ka ik pa brīdim mēs tiekam aicinātas pārbaudīties, bet šķiet, ka atsaucība nav liela. Tomēr, protams, ka vienmēr var būt vēl labāk un šādas veida informācijas nekad nevar būt par daudz.