Kā rodas karstuma viļņi?

Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas var būtiski ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā. Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet parasti to laikā sieviete nosvīst tik stipri, ka uz pieres izspiežas sviedru lāses.  Turklāt karstuma viļņi var skart pat visu sievietes ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas.

Karstuma viļņu laikā bieži ir novērojama paātrināta sirdsdarbība un asinis sāk riņķot straujāk, un var būt jūtamas sirdsklauves.

 

Menopauzes simptomi, arī karstuma viļņi, nepārprotami ir hormonu svārstību rezultāts, jo tieši hormoni ir tās aktīvās vielas, kuras regulē dažādu orgānu darbību. Karstuma viļņu izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir iekšējās termoregulācijas sistēmai, kuru ietekmē sievietes dzimumhormonu izmaiņas.

 

Estrogēnu līmeņa kritums “apmulsina” normālas temperatūras “atskaites punktu” un galvas smadzenēm “šķiet”, ka ķermenis ir pārkarsis, kaut arī patiesībā ķermeņa temperatūra ir normāla. Kā reakcija uz to rodas svīšana, jo smadzenēm “šķiet”, ka nepieciešams atvēsināt pārkarsušo ķermeni: ādai vairāk pieplūst asinis, cilvēks nosvīst, bet, sviedriem iztvaikojot, pazeminās ķermeņa temperatūra.

 

Karstuma viļņi dienas laikā var mīties ar pamatīgu svīšanu nakts laikā, kas būtiski ietekmē naktsmieru, tādēļ nereti sieviete pat dienas laikā jūtas nogurusi. Nakts svīšanu ietekmē arī stress un uztraukumi ar kuriem sievietei menopauzes vecumā nākas saskarties, risinot dažādas ikdienišķas problēmas.