Kādi izmeklējumi ir jāveic?

Visbiežāk ārsts ginekologs var uzstādīt diagnozi, veicot vaginālo apskati.

Ultrasonogrāfiskā (US) izmeklēšana tiek nozīmēta visām sievietēm ar dzemdes miomu. Pēc ultrasonogrāfijas datiem var diezgan precīzi noteikt mezgla lokalizāciju, izmērus, miomas mezglu stāvokli, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas taktiku un izvērtētu operatīvās ārstēšanas apjomu sievietēm reproduktīvajā vecumā.

Histeroskopija dod iespēju ieraudzīt un pat likvidēt submukozus mezglus un endometrija polipus. Taču histeroskopiju vajadzētu veikt, ja ir diagnostiskas grūtības vai ir mērķis iegūt biopsijas materiālu, pēc iespējas mazāk iejaucoties.

Endometrija biopsiju vai dzemdes dobuma abrāziju veic pēc noteiktām indikācijām (piemēram – menstruālā cikla traucējumi), kā arī pirms plānveida ķirurģiskas ārstēšanas.

Par vēl precīzāku dzemdes vizualizācijas metodi tiek uzskatīta magnētiskā rezonanse, taču to veic īpaši sarežģītos gadījumos.

Laproskopiju izmanto kā diagnostiski ārstniecisku metodi, ja ir radušās aizdomas par dzimumorgānu saslimšanu, piemēram, endometriozi, vai to izmanto kā plānveida operācijas piekļuves veidu submukoza mezgla miomektomijai (izņemšanai).

Histerosalpinogrāfija tiek izmantota pacientēm, kuras tiek izmeklētas sakarā ar neauglību, jo histerosalpingogrāfija ļauj noteikt ne vien dzemdes dobuma deformāciju, bet arī novērtēt olvadu stāvokli.