Ja sieviete ir vesela un lieto sabalansētu uzturu, visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas viņa var uzņemt ar pārtiku. Uztura bagātinātāji nevar aizstāt pilnvērtīgu maltīti, taču situācijās, kad veselība jau ir „sašķobījusies”, tie palīdz mūsu organismam atjaunot vajadzīgās rezerves, kuras dažādu apstākļu dēļ esam zaudējušas.

Uz jautājumiem par to, kādas minerālvielas sievietēm ir vajadzīgas visvairāk, atbild P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra ambulatorās nodaļas vadītāja, kardioloģe Iveta MINTĀLE.

Minerālvielas sievietes veselībai

Ja sieviete ir vesela un lieto sabalansētu uzturu, visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas viņa var uzņemt ar pārtiku. Uztura bagātinātāji nevar aizstāt pilnvērtīgu maltīti, taču situācijās, kad veselība jau ir „sašķobījusies”, tie palīdz mūsu organismam atjaunot vajadzīgās rezerves. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni.

Minerālvielas ir neorganiski ķīmiski savienojumi, kas nepieciešami organisma dzīvības funkciju nodrošināšanai. Katrai minerālvielai ir specifiska nozīme, piemēram, kalcijs stiprina mūsu kaulus, bet dzelzs vajadzīgs, lai ražotu hemoglobīnu un apgādātu organismu ar skābekli. Organisma funkciju nodrošināšanai ir svarīgas pilnīgi visas minerālvielas, jo tās mijiedarbojas un pastiprina savstarpējo iedarbību. Piemēram, kālijs „draudzējas” ar magniju, kopīgi veicinot normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību.

Atkarībā no minerālvielu daudzuma organismā tās iedala makroelementos (vidējais daudzums lielāks nekā 50 mg uz kg ķermeņa masas) un mikroelementos (vidējais daudzums mazāks nekā 50 mg uz kg ķermeņa masas). Pie makroelementiem pieder kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs un fosfors. Šīs minerālvielas mums ir vajadzīgas lielākā daudzumā. Savukārt mikroelementi ‒ dzelzs, cinks, varš, mangāns, molibēns, hroms, jods, fluors un selēns ‒ proporcionāli ķermeņa masai mums ir vajadzīgi mazākā daudzumā.

Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām. Papildu minerālvielas nepieciešams uzņemt, ja cilvēks kādu iemeslu dēļ tās neuzņem ar uzturu. No minerālvielu trūkuma visbiežāk cieš vegāni, cilvēki ar alerģijām vai tie, kuru ēdienkarte nav pilnvērtīga. Papildu minerālvielas nepieciešamas arī dažādu saslimšanu gadījumos. Piemēram, osteoporozes gadījumā papildus jāuzņem kalcijs, anēmijas gadījumā ir nepieciešams dzelzs, bet atsevišķu sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanā ārsts var ieteikt lietot kālija un magnija preperātus.

Sievietes organismam ir nepieciešamas visas minerālvielas, tomēr dažas ir īpaši svarīgas:

– Kalcijs veicina asins un kaulaudu veidošanos, piedalās asinsreces reakcijās, ietekmē nervu sistēmas uzbudināmību un muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību.
– Magnijs ir nozīmīgs kaulaudu, muskuļaudu un nervaudu uzbūvē, paplašina asinsvadus, veicina žults izdali, zarnu peristaltiku.
– Kālijs ir svarīga nozīme šūnu vielmaiņā, regulē osmotisko spiedienu, nepieciešams nervu impulsu pārvadīšanai un normālai sirdsdarbībai, kopā ar kalciju piedalās asinsreces reakcijās, veicina šķidruma izdali no organisma.
– Dzelzs galvenā fizioloģiskā nozīme ir tā piedalīšanās asinsradē, tas nepieciešams arī oksidācijas procesos un šūnu vielmaiņā.
– Nātrijs uztur pastāvīgu osmotisko spiedienu, normalizē šķidruma apmaiņu organismā.

Kālija un magnija nozīme sievietes veselībā

Kālijs ir viens no pamatelementiem katrā dzīvā šūnā un nodrošina šūnu normālu darbību. Tas palīdz samazināt paaugstinātu asinsspiedienu, mazina insulta risku, novērš nieru problēmas un nierakmeņu veidošanos. Sievietēm kālija uzņemšana ir īpaši būtiska, jo kālijs samazina kaulu demineralizāciju jeb tā saukto osteoporozi, kas bieži piemeklē sievietes menopauzes laikā. Par kālija deficītu var liecināt muskuļu nespēks un raustīšanās, nespēja izturēt slodzi, sirds ritma traucējumi, nieru bojājumi un citi simptomi. Kālija deficīts var rasties pēc caurejas un vemšanas, urīndzenošu līdzekļu lietošanas, kā arī gadījumos, kad tiek lietots vienveidīgs uzturs.

Magnijs ir minerālviela, kas piedalās enerģijas ražošanā un vielu sintēzē. Tas nodrošina visu šūnu, jo īpaši nervu šūnu, normālu darbību. Magnijs palīdz mūsu sirdij strādāt vienmērīgi, normalizē asinsriti un asinsspiedienu. Magnijs ir ļoti svarīga minerālviela cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Tāpat tas ieteicams cilvēkiem, kas pakļauti lielai fiziskai vai garīgai slodzei un stresam, jo stress „apēd” mūsu magnija rezerves. Sievietēm magnijs ir īpaši vajadzīgs, jo tas normalizē menstruālo ciklu, mazina PMS simptomus, kā arī ir būtisks grūtniecības laikā, jo novērš krampjus un samazina dzemdes tonusu. Magnija trūkums organismā var izpausties kā reiboņi, nogurums, koncentrēšanās spēju zudums, muskuļu krampji, sirds ritma un gremošanas sistēmas traucējumi, nierakmeņu veidošanās, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, samazināts sarkano asinsķermenīšu mūža ilgums, asins recekļu un trombu ātrāka veidošanās.

Kāliju savienojumā ar magniju būtu ieteicams uzņemt:

– cilvēkiem, kuri ir pakļauti garīgai un fiziskai pārslodzei un stresam;
– cilvēkiem, kuriem ir sāpes vai krampji muskuļos;
– cilvēkiem, kuri regulāri cieš no galvassāpēm;
– cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu;
– cilvēkiem ar koronāro slimību, sirds mazspēju un sirds pārsitieniem;
– cilvēkiem, kuri lieto urīndzenošus līdzekļus un/vai sirds glikozīdus;
– cilvēkiem ar trombožu risku.

Pirms papildu minerālvielu uzņemšanas ir vēlams konsultēties ar ārstu.

Minerālvielas menopauzes laikā

Līdz ar menopauzes iestāšanos sievietēm bieži tiek konstatēta osteoporoze jeb kaulu blīvuma samazināšanās. Ja sieviete neuzņem pietiekami daudz kalcija ar pārtiku, būtu ieteicams to lietot papildus. Ir svarīgi atcerēties, ka kalcijs mūsu organismā uzsūcas tikai tad, ja ir pietiekamas D vitamīna rezerves. Vēl kāds nozīmīgs mikroelements, kas sievietēm menopauzes periodā var pietrūkt, ir dzelzs. To būtu vēlams uzņemt kopā ar B grupas vitamīniem, kas palīdz uzturēt muskuļu tonusu.

Minerālvielas grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā regulāri jāseko līdzi analīzēm, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai nekrītas dzelzs līmenis. Dzelzs deficīts grūtniecības laikā var būt iemesls augļa lēnākai attīstībai. Ja sievietei ir palielināts dzemdes tonuss vai krampji, ginekologs var ieteikt magnija preperātus, tomēr tas nenozīmē, ka magnijs noteikti jādzer visām grūtniecēm. Ārstam ir jāsaprot, kāds ir grūtnieces ēšanas režīms, vai ir bijušas iepriekšējas veselības problēmas, un tikai tad jāizvērtē papildu minerālvielu un vitamīnu izrakstīšana.