Iekaisums un sāpes – sāpes un iekaisums?

Sāpes un iekaisums nereti ir cieši saistīti un var izveidot tādu kā vāveres riteni – iekaisums pastiprina sāpes, bet sāpes stimulē iekaisuma aģentu veidošanos.

Piemēram, pieskaroties adatai, notiek ķermeņa instinktīva reakcija – cilvēks atrauj roku, vēl pirms paspēj nostrādāt apziņa, kas īsti ir noticis. Uzreiz pēc tam viņš sajūt asas sāpes. Organisma reakcija ir atkarīga no ievainojuma smaguma pakāpes. Paātrinās sirdsdarbība, un organisms mobilizējas rīcībai bīstamā situācijā. Sākotnējās sāpes samazinās visai ātri, taču, aplūkojot brūci pēc vairākām stundām, būs redzamas izmaiņas – ievainotā vieta parasti ir apsārtusi, varbūt pat nedaudz pietūkusi, bet asās sāpes ir nomainījušas difūzas, smeldzošas, īdošas sāpes. Tas liecina, ka ir sācies iekaisuma process. Sāpes, kas radušās ievainojuma dēļ, stimulē apkārtējos audus, veidojot iekaisuma mediatorus, kuri savukārt izraisa mazo asinsvadu paplašināšanos, un audi tiek vairāk apasiņoti, tāpēc arī rodas apsārtums. Tāpat iekaisuma mediatori palielina nervu šūnu jutību, tāpēc pat maigs pieskāriens, kas parasti neizraisītu nepatīkamas sajūtas, ievainojuma vietā ir sāpīgs. Citiem vārdiem sakot, sāpes izraisa iekaisuma veidošanos, bet iekaisums pastiprina sāpju intensitāti, tāpēc sāpju ārstēšana bieži iet roku rokā ar iekaisuma ārstēšanu.