Kas ir artrīts?

Artrīts ir locītavas iekaisums. To var izraisīt trauma, infekcija (bakteriāla vai vīrusu), fiziska pārslodze vai autoimūna slimība (imūnsistēmas uzbrukums sava organisma audiem – šajā gadījumā locītavu struktūrām) vai vairāku faktoru kombinācija. Bojājuma vai iekaisuma procesā var būt iesaistīta viena locītava – to sauc par monoartrītu. Ja ir cietušas divas līdz četras locītavas, to dēvē par oligoartrītu. Ja piecas un vairāk locītavas, tad to sauc par poliartrītu.

Artrīta raksturīgākās pazīmes ir sāpes locītavā, locītavas pietūkums palielināta šķidruma daudzuma dēļ, var būt locītavas apsārtums, iespējama paaugstināta temperatūra locītavas apvidū, rīta stīvums pēc pamošanās vai stīvums pēc ilgstošas sēdēšanas vai miera perioda – atkarībā no artrīta veida tas var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām dienā, ir iespējami kustību traucējumi locītavā.

Medicīnā ir pazīstami vairāk nekā 200 artrīta veidu. No tiem visizplatītākie ir osteoartrīts, kristālu izraisīts artrīts (podagriskais artrīts) un reimatoīdais artrīts.

Osteoartrīts ir viens no biežākajiem sāpju iemesliem locītavās. Tas skar aptuveni 10 % no populācijas. Osteoartrīts ir hroniska locītavu slimība, kuras gadījumā ir iesaistītas visas locītavas struktūras – locītavas skrimslis, zemskrimšļa kauls un locītavas iekšējais apvalks (sinovijs). Šīs slimības gadījumā pārslodzes vai nepareizas fiziskās slodzes un iekaisuma dēļ notiek locītavu skrimšļa nodilšana. Biežāk tiek skartas tās locītavas, kuras ikdienā noslogojam visvairāk, – gūžas un ceļa locītavas, kā arī pēdu īkšķu pamata locītavas un plaukstu pirkstu locītavas.

Kristālu izraisīts artrīts – podagriskais artrīts jeb urīnskābes kristālu izraisīts artrīts – ir viens no biežākajiem artrīta veidiem vīriešiem. Sievietes tas vairāk skar pēcmenopauzes periodā. Artrītu izraisa urīnskābes kristālu izgulsnēšanās locītavās. Tā rašanās ir saistīta ar paaugstinātu urīnskābes līmeni asinīs un citiem nozīmīgiem faktoriem (aptaukošanos, cukura diabētu u. c.).

Reimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kuras gadījumā imūnsistēma uzbrūk sava organisma locītavu iekšējam apvalkam (sinovijam). Tā raksturīgākā pazīme ir locītavu stīvums no rīta pēc piecelšanās, kas ilgst vairāk nekā 30 minūtes. Sākumā galvenokārt sāp un pietūkst plaukstu un pēdu mazās locītavas, vēlāk iekaisuma procesa dēļ var ciest citas locītavas. Slimībai attīstoties, ar laiku kļūst grūti veikt vienkāršas darbības: apģērbties, saķemmēties un paēst. Ilgstoši neārstēts vai neefektīvi ārstēts iekaisuma process izraisa locītavu deformācijas, ko sauc par artrozi.

Artrīts var skart jebkura vecuma cilvēkus, taču visbiežāk tas ietekmē cilvēkus pēc 55 gadu vecuma, un daži artrīta veidi var izpausties arī bērna vecumā.