Daudzas situācijas, kas notiek mūsu dzīvē, veidojam mēs paši

Izrādās, elpošanai ir milzīga nozīme garīgās veselības slimību profilaksē. Uz sarunu aicinājām jogas instruktori Zani Frickausu pastāstīt sīkāk.

Joga un pareiza elpošana

Šo elpošanas vingrojumu apvienojumā ar jogu mērķis ir stabilizēta un harmonizēta nervu sistēma, iesaistot arī gremošanas un asinsrites sistēmu. Elpai būtu jābūt brīvai. Ja tā ir nosprostota, mums trūkst spēka un sākas dažādas saslimšanas.

Kāpēc tas ir svarīgi un ko pareiza elpošana palīdz uzlabot?

Elpošana ir saistīta ar nervu sistēmu, un ar tās palīdzību mēs varam kontrolēt savu emocionālo stāvokli un nervu sistēmu. Tā, attiecīgi, ietekmē visu pārējo organismu darbību. Piemēram, sirdi ietekmēt tiešā veidā mēs nevaram, bet, izmantojot dažādus elpošanas vingrinājumus, mēs varam to ietekmēt. Ja cilvēks ir satraucies, viņš var sevi šādā veidā nomierināt. Vispār ikdienā tas noder visu laiku – elpa savieno mūsu fizisko un garīgo ķermeni, un elpa vienmēr notiek šeit un tagad. Līdz ar to varam apzināties, kāpēc konkrētās situācijās reaģējam tā un ne citādi, varam apzināti paņemt pauzi un nereaģēt ar emocijām, bet pieņemt labāko iespējamo lēmumu. Stresā smadzenes reaģē pēc “cīnies vai bēdz” principa, bet, veicot 10 dziļas ieelpas, varam nomierināties un nereaģēt emociju iespaidā.

Jūs minējāt apzinātību, kas šobrīd ir arī modē kā prakse. Ko tā dod?

Apzinātība palīdz saprast, ka ļoti daudzas situācijas, kas notiek mūsu dzīvē, veidojam mēs paši. Ārējā pasaule tikai atbild uz mūsu iekšējo pasauli. Jāapzinās un jāmaina sevi, savas domas un darbības, lai saprastu, kāpēc realitāte ir tāda, kāda tā šobrīd ir. Domas ir tikai instruments, kuru jāprot pārvaldīt. Līdzīgi kā ar zirgu, kurš jāvada sev vēlamā virzienā. Nelietderīgs domāšanas process patērē ļoti daudz enerģijas, tāpēc, iemācoties tās reizēm atpūtināt, mēs varam dzīvot daudz pilnvērtīgāk un būt mierīgāki.

Tomēr tas ir arī ļoti grūti – apstādināt domas…

Tāpēc palīdz elpošana un dažādi jogas vingrinājumi. Piemēram, apzināti sekot un sajust, kā tiek izvingrināta katra ķermeņa daļa. Sajust, ka esi šeit un tagad. Tas viss ir treniņš, kurš māca koncentrēties un samazināt domu daudzumu galvā. Kādā brīdī cilvēks pamana, ka parādās pauzes, nevis tikai domu lavīna. Ja prāts pavisam neklausa, var izmantot vairākus koncentrēšanās punktus – skaitīt ritmā vai fiksēt skatienu uz vienu punktu un neļaujot tam klīst. Arī izstiepšanās parasti palīdz atslābt. Tomēr, protams, tas prasa laiku un treniņu.

Kas, jūsuprāt, trūkst mūsdienu cilvēkam? Kā to varētu atrisināt ar jogu un elpošanu?

Manuprāt, ikvienam vajadzētu iemācīties nereaģēt uz ārējiem apstākļiem un palikt savā labajā stāvoklī. Pieņemt situācijas un saprast, ka lietas notiek neatkarīgi no mums un arī mūs nemaina. Izvēle ir reaģēt vai nereaģēt. Mēs arī ļoti daudz uztraucamies par to, ko citi par mums padomās, un nereti sekojam svešiem modeļiem arī tad, ja tie nedara mūs laimīgus. Sākot elpot un jogot, ir vienkāršāk ieraudzīt savu ceļu un virzienu.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2/16/I/088 “Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs” ietvaros, pasākuma “Garīgās veselības nedēļa” vajadzībām sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Divi gani” un jogas instruktori Zani Frickausu.