Daudzi elpceļu slimību pacienti nemaz nav diagnosticēti

Vesels organisms nav iedomājams bez veselām plaušām un elpceļiem. Nespējot pilnvērtīgi elpot, mēs zaudējam spēju uzņemt skābekli pietiekamā daudzumā, un līdz ar to arī spēku, enerģiju un dzīvesprieku. Bieži vien cilvēks pat neaizdomājas par iespējamām elpošanas sistēmas saslimšanām, ja nav redzamu pazīmju – klepus, elpas trūkums un tamlīdzīgi. Lai uzzinātu vairāk, uz sarunu aicinājām pulmonologu Mārci Kristonu.

Kas ir spirometrija un ko ar to mēra?

Spirometrija ir plaušu funkcionālās izmeklēšanas metode, ar kuru var noteikt to, cik daudz un cik ātri pacients var izelpot. Tādejādi var izvērtēt  pacienta elpceļu  stāvokli. Šādā veidā var atklāt dažādas saslimšanas, kā piemēram HOPS* jeb hroniski obstruktīvu plaušu slimību, bronhiālo astmu – šīs ir populārākās. HOPS slimību izraisa ilgstoša smēķēšana un gaisa piesārņojums, un tās rezultātā sašaurinās elpceļi.

Vai HOPS ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem?

Tā varētu būt. Smagas pakāpes HOPS saistās ar elpošanas nepietiekamību, un ja pacients  saslimst arī ar kādu citu elpceļu saslimšanu, piemēram, pneimoniju, bronhītu vai gripu, tas var beigties ar nāvi. Bieži vien HOPS slimība iet roku rokā ar sirds mazspēju vai citām hroniskām saslimšanām.  Kopumā skābekļa trūkums organismā veicina citu slimību progresiju.

Cik bieži HOPS tiek atklāts?

Neesmu skaitījis, taču katru dienu kāds pacients atnāk ar šo slimību. Nav gan tā, ka katru dienu tiek atklāts jauns gadījums, taču ar HOPS pacientiem saskaros ikdienā. Latvijā ir daudz smēķētāju – HOPS galvenais pamatcēlonis ir ilgstoša smēķēšana. Domāju, ka daudzi pacienti nemaz nav diagnosticēti. Pirmkārt, sākuma stadijās sūdzību nav un, otrkārt, cilvēkiem ne pārāk gribas iet pie ārsta vienkārši tāpat. Turklāt simptomus vienmēr var norakstīt uz sirds mazspēju, vecumu, aptaukošanos, netrenētu organismu u.c. Cilvēks nemaz neiedomājas, ka viņam ir slimi elpceļi.

Un kā ir ar pasīvo smēķēšanu – vai arī tā ietekmē HOPS attīstību?

HOPS pacientus, kas būtu saslimuši pasīvas smēķēšanas dēļ, savā praksē neesmu sastapis, toties reizēm nāk pacienti, kuru slimība attīstījusies kaitīgu apstākļu ietekmē, piemēram, strādājot Liepājas Metalurgā vai kādās raktuvēs. Dažādas kaitīgās daļiņas tiek ieelpotas un attīstās HOPS, tomēr arī šādi pacienti ir reti. Pamatā pacienti ir smēķētāji.

Vai arī astmas pacientu ir daudz?

Astmas pacientu skaits ir nemainīgi liels, varētu būt, ka ar laiku pieaug.  Daudziem bērniem ir alerģiskas astmas. Domāju, ka vairāk slimo tie bērni, kuri ir ļoti pasargāti un apčubināti, dzīvo ļoti tīrā vidē. Organisms ir jārūda un jāradina pie dažādām lietām, lai neslimotu.

Kādi būtu jūsu ieteikumi, lai uzlabotu plaušu funkcionālo stāvokli?

Pirmkārt, jāievēro veselīgs dzīvesveids, nedrīkst smēķēt. Ja darbs ir kaitīgs, būtu jālieto speciālās aizsargmaskas. Ja ir iespēja, vajadzētu izvēlēties dzīvesvietu tīrākā vietā ārpus pilsētas. Arī slimību profilakse ir svarīga: cilvēkiem ar vārgākiem elpceļiem vajadzētu vakcinēties pret gripu un pneimovakcīnu. Arī fiziskas aktivitātes ir svarīgas, sevišķi elpceļu slimniekiem, tomēr jāievēro spēju robeža, noteikti nevajadzētu pārcensties. Astmas pacientus, īpaši bērnus, reizēm ar sporta palīdzību iespējams norūdīt tiktāl, ka zāles vairs nav nepieciešamas.  Protams, veselīgs un sabalansēts uzturs.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2/16/I/088 “Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs” ietvaros, pasākuma “Ģimenes veselības diena” vajadzībām sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Divi gani” un pulmonologu Mārci Kristonu.