Sieviete nav tikai balta un pūkaina

Par to uz sarunu aicinājām sievišķo prakšu vadītāju Evitu Eglīti.

Pastāstiet par to, kādas sievišķās prakses jūs vadiet?

Viena ir attīroša prakse, ko patiesībā var veikt gan sievietes, gan vīrieši. Pamatā gan piesakās tikai sievietes. Tā ir svarīga tāpēc, ka bieži vien sievietes tiek audzinātas ļoti paklausīgas, dzīvo rāmjos pēc dažādiem noteikumiem. Mums ir jābūt pieklājīgām, jaukām, saprotošām un sabiedrībai ļoti ērtām. Tad nu sieviete ļoti tur sevi rāmjos un neizpauž to, ko jūt un domā. Tā rezultātā mēs kļūstam par cilvēkiem, kuri sevī nes dažādus procesus un nelaiž tos ārā. Šīs prakses laikā caur fiziskajām kustībām, elpu un apzinātu klātbūtni mēs varam sevi attīrīt. Te var gan izstrādāt emocijas, gan sevi izlādēt arī fiziski, jo šis ir arī fizisko enerģiju paģērošs process. Prakse sievietei palīdz apzināties, ka viņa nav tikai balta un pūkaina, bet gan drīkst būt arī dusmīga un izjust negatīvas emocijas. Šī ir drošā telpa, kur sieviete var tās izlaist no sevis, tāpēc šoreiz vairāk aicinu tieši tās sievietes, kuras jūtas saslēgtas sevī. Nāciet atbrīvoties, lai saprastu, ka jūsos mīt liela jauda!  Mums pašām sev jāatzīst un jāatbrīvo arī ēnas puses. Svarīgi zināt: praksē īpaša uzmanīgām jābūt tām dāmām, kurām ir mugurkaula problēmas. Tā nebūs arī piemērota tām, kurām ir grūtniecība vai mēnešreizes. Tie gan ir vienīgie faktori, kas jāņem vērā.

Otra prakse ir tā, kurā mēs dejojam. Tas nav konkrēts dejas stils, esmu samiksējusi gan vēderdeju, gan mandalu deju, gan afro deju elementus. Galvenais šīs prakses mērķis ir atraisīt sajūtas – sievietes daba ir dzīvot sajūtās, nevis prātā, taču mūsdienās mēs esam ļoti tālu no tā. Šī ir deja, kas māca iet atpakaļ pie sevis, sazemēt sevi un savienoties ar savu ķermeni. Varbūt vienā nodarbībā mēs netiksim ļoti tālu, taču caur sievišķīgajām kustībām var ļoti labi  atbrīvot ķermeni. Šajā praksē sievietes uzzina daudz jauna par sevi, saprot, kurās ķermeņa daļās ir enerģētiski nosprostojumi. Nereti pēc prakses arī problēma, kuras dēļ nosprostojums radies, sāk šķetināties, un notikumi sakārtojas. Kad ķermenis ir atbrīvots, varam pludināt enerģiju cauri ķermenim. Tas ir ļoti skaists, līdzsvarojošs un emocionāls process.

Uz praksēm var nākt arī tās dāmas, kuras apgalvo, ka neprot dejot?

Šī deja ir paredzēta jebkurai sievietei jebkurā vecumā, sākot ar 18 gadiem. Šis vecuma ierobežojums ir tāpēc, ka dejas laikā aktivizējas arī seksuālā enerģija, un jaunākām meitenēm nav vajadzības to stimulēt. Otrpus nekāda vecuma ierobežojuma nav – manā praksē ir bijis gadījums, kad dejoja arī 90gadīga sieviete. Nav vajadzīgas nekādas īpašas prasmes. Tā ir prakse – cilvēks strādā ar savu iekšējo pasauli, iesaistot fizisko ķermeni. Mēs nedejojam tāpēc, lai skaisti izskatītos, šī prakse ir sievietei pašai. Protams, ja sieviete šo deju dejo ilgi, tā ir bauda arī tiem, kas to redz, taču tas nav mērķis.

Kas, jūsuprāt, ir tas, kas pietrūkst sievietei mūsdienās?

Lielākā problēma ir tā, ka mēs dzīvojam prātā, nevis ķermenī. Gribam visu kontrolēt. Mūsdienās sievietei ir arī diezgan liels apjukums par to, kas sieviete vispār ir un kas ir viņas loma dzīvē. Sieviete ļoti ilgu laiku ir bijusi apspiesta, un, cīnoties par savu neatkarību, ir nedaudz aizgājusi vīrišķajā plānā. Tomēr vienlaikus sievietei būtu jāatceras, kā stāvēt vīrietim ir blakus ar savām kvalitātēm un vienam otru papildināt, nevis konkurēt. Katram ir stiprās un vājās puses, un esot savienībā mēs viens otru papildinām un palīdzam viens otram celties augšup. Mans novēlējums būtu nevis iet ar prātu un cīnīties par savām tiesībām, bet ieiet savā sirdī un sajust, kas un kādas tieši mēs vēlamies būt.

Taču kā to panākt?

Kā pirmais solis būtu paņemt pauzi vāveres ritenī un katru dienu atrast mirkli laika, ko pavadīt klusībā ar sevi. Tikai tā katra sieviete var saprast, kā viņa var plaukt, neviens cits no malas to nepateiks. Jātur arī līdzsvars starp garīgo un fizisko plānu, neaizejot galējībās. Tas šķiet grūti, jo vecie ieradumi liek par sevi manīt. Taču tas ir treniņš, taču tad, ja sākam šādi dzīvot, sākas īstā dzīve. Mēs beidzam iet pavadā tam, ko no mums gaida citi. Galvenais sākt virzīties maziem solīšiem, lai nešķistu, ka viss process ir grūts, mokošs un nepatīkams. Ieejot sajūtās, varam apvienot gan dvēseli, gan ķermeni. Kamēr sieviete nesāk just un uzticēties savai intuīcijai, viņa nevar ieiet sievišķajā dabā. Palaižot prāta kontroli vaļā, lietas sāk kārtoties pavisam citādi.

Izklausās tik skaisti!

Tas ir skaisti, taču katra sieviete pie tā atnāk savā laikā. Tikai tad, kas sievietei apnīk skriet, cīnīties un konkurēt, viņa nonāk pie šī. Kamēr nav izēsts puds sāls, ir ļoti nemotivējoši ieiet šādā dzīvesveidā. Tāpēc es novēlu katrai atrast īsto veidu, kā pie šī nonākt. Taču agri vai vēlu tas notiek ar visām sievietēm.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2/16/I/088 “Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs” ietvaros, pasākuma “Garīgās veselības nedēļa” vajadzībām sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Divi gani” un sievišķo prakšu vadītāju Evitu Eglīti.