Uz tikaisievietem.lv jautājumiem par menopauzi atbild dr. Dace Matule.
Menopauze ir pārejas posms dzīvē. Tas ir absolūti dabisks, taču vienlaikus arī mītiem apvīts process, kas nedaudz biedē gandrīz katru sievieti. Lai šis laiks būtu vieglāks un nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, tam vēlams sagatavoties, apgūstot zināšanas par gaidāmajām pārmaiņām. Sievietes labākais padomdevējs šajā vecumā ir ginekologs, kurš ieteiks visas iespējamās metodes, kā neļaut menopauzes periodam mazināt dzīves kvalitāti un kā to izdzīvot ar sievišķīgu šarmu un augsti paceltu galvu.
Menopauze un klimakss
Menopauzes fizioloģiskā norise ir sarežģīta, tajā iesaistīti vairāki hormoni un bioloģiski aktīvās vielas. Tomēr pamata mehānisms ir tas, ka olnīcās ir iztērēti visi folikuli, un olnīcas vairs nespēj pietiekamā daudzumā saražot sievišķo hormonu estrogēnu. Estrogēna līmeņa samazināšanās sievietei izpaužas ar dažādiem menopauzei raksturīgiem fiziskiem simptomiem. Var uzskatīt, ka menopauze ir sākusies, ja menstruācijas nav bijušas vismaz 12 mēnešus. Menopauze iestājas katrai sievietei sasniedzot noteiktu bioloģisku vecumu, vidēji tā iestājas 49 līdz 51 gada vecumā.
Klimakss jeb premenopauze ir periods, kurā norisinās pāreja no reproduktīvā perioda uz pēcreproduktīvo periodu jeb menopauzi. Klimaksa laikā notiek pakāpeniska olnīcu funkcijas izsīkšana. Ir ļoti grūti prognozēt kad katrai sievietei individuāli sāksies premenopauze, jo hormonālās izmaiņas sievietes organismā var sākties jau 10 – 15 gadus pirms menopauzes iestāšanās. Šajā hormonālo izmaiņu laikā mainās mēnešreižu biežums, ilgums un asiņošanas stiprums. Intervāli starp mēnešreizēm kļūst garāki un asiņošana var būt neregulārāka.
Karstuma viļņi
Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas var būtiski ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā. To izcelsmē ļoti svarīga nozīme ir iekšējās termoregulācijas sistēmai, kuru ietekmē sievietes dzimumhormonu izmaiņas. Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet parasti to laikā sieviete nosvīst tik stipri, ka uz pieres izspiežas sviedru lāses, turklāt tie var skart pat visu sievietes ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas. Bieži ir novērojama paātrināta sirdsdarbība un asinis sāk riņķot straujāk, un var būt jūtamas sirdsklauves. Karstuma viļņi dienas laikā var mīties ar pamatīgu svīšanu nakts laikā, kas būtiski ietekmē naktsmieru, tādēļ nereti sieviete pat dienas laikā jūtas nogurusi. Nakts svīšanu ietekmē arī stress un uztraukumi ar kuriem sievietei menopauzes vecumā nākas saskarties, risinot dažādas ikdienišķas problēmas.
Karstuma viļņu rašanos var veicināt arī dažādi ēdieni un dzērieni, tādēļ būtu jāizvairās no asiem ēdieniem, šokolādes, cukura, sāls, kafijas, tējas un alkoholisko dzērienu lietošanas. Jāizvairās arī no bagātīgām maltītēm un ēšanas vēlās vakara stundās. Bieži karstuma viļņu mazināšanai palīdz arī sojas produkti, jo sojai piemīt estrogēniem (hormoniem, kuru izdalīšanās menopauzes laikā samazinās) līdzīga iedarbība. Karstuma viļņus var pastiprināt un veicināt smēķēšana. Aktīva dzīvesveida piekritējām karstuma viļņi ir novērojami daudz retāk.
Menopauzes simptomi
Katrai sievietei menopauzes izpausmes var atšķirties gan intensitātes, gan sūdzību klāsta ziņā, kas izmaina gan fizisko labsajūtu, gan emocionālo līdzsvaru. Biežākie menopauzes fiziskie simptomi ir karstuma viļņi, svīšana naktīs, locītavu sāpes, nespēks un svara pieaugums. Var parādīties arī garastāvokļa svārstības, trauksme, nomākums, aizkaitināmība, raudulība, dzimumtieksmes trūkums, miega un atmiņas traucējumi. Samazinoties estrogēnu daudzumam, izmaiņas var parādīties arī ādā un gļotādā – āda zaudē elastību, kļūst plāna, raupja, uz sejas un kakla parādās novecošanās pazīmes, maksts gļotāda kļūst sausāka, tās sieniņa plānāka un ātri ievainojama. Var rasties maksts un urīnizvadceļu iekaisumi. Dažkārt sievietēm var parādīties urīna nesaturēšanas pazīmes – neliela urīna daudzuma izdalīšanās šķaudot vai klepojot. Saistaudu atrofija var sekmēt maksts sieniņas un dzemdes noslīdēšanu. Sausuma sajūta makstī var radīt arī sāpes dzimumakta laikā.
Menopauzes laikā sievietēm nereti ir svara pieaugums, kas skaidrojams ar organismā notiekošajām hormonālajām pārmaiņām, taču ir kļūdaini uzskatīt, ka svara pieaugums menopauzes laikā ir nenovēršams. Estrogēni, kuru daudzums menopauzes laikā samazinās, ietekmē ķermeņa tauku izvietojumu – tieši tādēļ menopauzes laikā tauki vairāk uzkrājas vēdera daļā. Regulāri un aktīvi sportojot, ēdot veselīgi un mazām porcijām, svara pieaugumu ir iespējams mazināt. Ja tas neizdodas, noteikti ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Lielāko daļu menopauzes izraisīto traucējumu ir iespējams ārstēt ar atbilstošu hormonu terapiju. Ja simptomi ir apgrūtinoši un ietekmē dzīves kvalitāti, sievietei ir ieteicams doties pie sava ginekologa un kopīgi izrunāt iespējas, kā tos mazināt.
Menopauzes hormonu terapija
Lai mazinātu menopauzes radītos traucējošos simptomus, pēc ārsta ieteikuma var lietot menopauzes hormonu terapiju jeb MHT. Menopauzes hormonu terapija (MHT) ir hormonu aizvietošana. Estrogēnu līmenis menopauzes laikā neizbēgami krītas, radot nepatīkamās izjūtas un veselības problēmas. Trūkstošā estrogēna līmeņa atjaunošana būtiski uzlabo pašsajūtu. Lietojot MHT, izzūd karstuma viļņi, svīšana, bezmiegs, garastāvokļa maiņas, nogurums, depresija un arteriālā asinsspiediena svārstības, samazinās kalcija zudums kaulos, kā arī mazinās kaulu lūzumu risks. Pierādīts, ka sievietēm, kuras lieto estrogēnus, miokarda infarkta un smadzeņu insulta gadījumu skaits samazinās.
Menopauzes hormonu terapiju iespējams lietot gan tablešu veidā, gan pēc jaunākajiem pētījumiem vēl drošākā veidā – caur ādu plāksteru, gēlu vai aerosola veidā. Tā pamatprincips ir vienkāršs – aerosols satur sievišķo hormonu estrogēnu, kas sievietei pašai menopauzes periodā trūkst. Izsmidzinot uz ādas, hormoni uzreiz nonāk asinsritē, tālab tam ir nepieciešamas mazākas devas, lai sasniegtu efektu. Aerosols ir jāsmidzina noteiktā vietā – uz apakšdelma iekšējās virsmas. Ādai ir jābūt sausai, tīrai un veselai, ja tā nav, tad to var izsmidzināt uz augšstilba iekšējās virsmas. Aerosolam jāļauj nožūt vismaz 2 minūtes, ja ir plāns doties dušā vai vannā, tad ir jāpagaida vismaz viena stunda. Parasti tiek lietots viens izsmidzinājums dienā, iespējami vienā un tajā pašā laikā. Pēc ārsta ieteikuma izsmidzinājumu skaitu var palielināt, bet ne vairāk kā 3 vienā dienā.
Lietojot estrogēnu caur ādu, ievērojami samazinās asins trombu veidošanās risks un nepalielinās krūts vēža risks. Saskaņā ar starptautiski pieņemtajām vadlīnijām MHT ir droši lietojama desmit gadu no terapijas uzsākšanas brīža. Vairumā gadījumu pēc šī laika var pakāpeniski samazināt devu līdz terapijas pārtraukšanai un simptomi neatgriežas. Ja, pārtraucot lietot MHT sūdzības atjaunojas, kopā ar savu ginekologu jāpieņem lēmums par iespējami labāko risinājumu.
MHT ir efektīvākais līdzeklis karstuma viļņu un citu nepatīkamu simptomu mazināšanai. Dažkārt sievietes menopauzes simptomu mazināšanai izvēlas lietot arī augu valsts preparātus, kas satur fitoestrogēnus, homeopātiskus līdzekļus vai vitamīnu kompleksus. Lai arī nav pētījumu, kas pārliecinoši pierādītu to efektivitāti, tomēr daļa sieviešu, kombinējot šos līdzekļus, jūtas labāk. Menopauzes hormonu terapija nevar sievieti pasargāt no novecošanas, bet tā nodrošina labu pašsajūtu visā menopauzes laikā!
Katra sieviete ir unikāla un, izvēloties, jebkuru medikamentu, ir jāņem vērā vispārējais veselības stāvoklis un īpatnības. Menopauzes hormonu terapiju nedrīkst lietot šādos gadījumos:
- krūts dziedzera vēzis vai aizdomas par to;
- estrogēnu atkarīgi audzēji;
- grūtniecība;
- neskaidra vagināla asiņošana;
- akūts tromboflebīts vai trombemboliskie traucējumi;
- paaugstināta jutība pret kādu no estrogēnu terapijas komponentu.
Katrai sievietei menopauzes vecumā ir nepieciešams apmeklēt ginekologu arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Tikai regulāri apmeklējot savu ārstu un veicot profilaktiskos izmeklējumus, ir iespējams pasargāt sevi no nopietnām veselības problēmām.