Iekaisīgās zarnu slimības

Iekaisīgo zarnu slimības ir slimību grupa, kurai raksturīgs hronisks iekaisums kuņģa-zarnu traktā, kas to bojā. Konkrēts slimības izraisītājs nav skaidrs, taču IZS rodas nepareizas imūnās sistēmas darbības rezultātā: imūnā sistēma nepareizi reaģē uz vides kairinātājiem, un rodas ilgstošs iekaisums.  Šo slimību attīstību veicina arī iedzimtība. Izšķir 2 dažādas iekaisīgās zarnu slimības: Krona slimību un čūlaino kolītu. Slimība var izpausties kā zarnu sieniņas apsārtums, uztūkums vai čūlas. Bojājumi var radīt komplikācijas, kā abscesu (strutojumu) un fistulu (traktu) veidošanos. Krona slimības gadījumā slimība var skart jebkuru kuņģa-zarnu trakta daļu, kā arī citus orgānus un audus ārpus zarnām (ādu, locītavas, acis). [1,4] Simptomi var parādīties pēkšņi un skar arī gados jaunus cilvēkus. Bieži vien simptomi izpaužas kā vēdergraizes, svara zudums un caureja, kas ilgst vairākas nedēļas. Vispārējie simptomi ietver diskomforta sajūtu, nogurumu, apetītes zudumu vai drudzi. [1] Diagnostika ietver fizikālu izmeklēšanu un ārsta konsultāciju, kuras laikā tiek ievākta anamnēze jeb slimību vēsture. Fizikālās izmeklēšanas laikā tiek veikta kuņģa-zarnu trakta pārbaude, anālās atveres apskate vai rektālā izmeklēšana. Pēc konsultācijas var tikt nozīmēts veikt analīzes, tostarp, asins un fēču analīzes, specializētās asins analīzes, kā arī terapijas optimizēšanas un veselības novērošanas pārbaudes, balstoties uz laboratoriskiem datiem no asins analīzēm. Papildus tiek izmantota endoskopija, tostarp kolonoskopija, kapsulas endoskopija un citas. [2] Endoskopijas laikā tiek paņemts audu paraugs jeb biopsija, kurus apskata ārsts patologs. Bez endoskopijas var tikt nozīmēta arī radioloģiskā skenēšana jeb attēldiagnostika, ja ir nepieciešams apskatīt tievās zarnas. Var tikt veikts rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai ultraskaņas tehnoloģija, lai apskatītu vēdera dobuma orgānus. [3] Profilakse slimības riska novēršanai iekļauj smēķēšanas pārtraukšanu , diētas ievērošanu un medikamentu lietošanu, kurus nozīmējis ārsts. [2] Komplikāciju gadījumā (fistulas, abscesi) iespējama ķirurģiska ārstēšana. Ārstēšanas mērķis ir samazināt iekaisumu slimības skartajās vietas, saglabāt zarnu funkciju, novērst komplikācijas un saglabāt normālu personīgās, profesionālās un sociālās dzīves kvalitāti. [1]
C-ANPROM/LV/ENTY/0044 05/2021

Lai higiēnas dēļ nebūtu bail iziet no mājas

Diemžēl pēc ārstēšanas ir daudz cilvēku, kuri savā ziņā ir aizmirsti tādā kā nolemtībā, un sabiedrība bieži nezina, ka stomas nēsātājam ir bailes iziet no mājām, lai gan viņš varētu…

Dzīve ar stomu – pārāk intīma sūdzībām

Cilvēkiem, kam jādzīvo ar stomu, netrūkst baiļu un grūtību, kuras rada apjomu ierobežojumi, kādi ir noteikti valsts kompensētajiem stomas kopšanas līdzekļiem. Stomas lietotājiem vajadzētu par to runāt, taču šīs tēmas…

Stomas pacientes stāsta publiskošana palīdz atrast atbalstu

Cilvēku savstarpējo interesi, atbalstu, palīdzību un informācijas apmaiņu stomas nēsātāja Ilona Štokolova ieguvusi pēc tam, kad savus pārdzīvojumus, pieredzi un sāpi uzdrīkstējās publiski stāstīt televīzijas sižetā. Tas gan neatrisināja visas…

Kā labāk dzīvot, ja ir saslimušas zarnas?

Iekaisīgās zarnu slimības, ar kurām Latvijā slimo aptuveni 3000 cilvēku, rada nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas lielākajai daļai pacientu. Bieža caureja un nemitīga domāšana par to, kur ir tuvākās labierīcības,…

Krona slimība

Krona slimība ir hroniska zarnu iekaisuma slimība, kura skar visas gremošanas trakta daļas. Iekaisums izpaužas kā zarnu sieniņas erozija, kas var veidot čūlas un zarnu sieniņas pietūkumu. Raksturīgi ir fragmentāri…

Čūlainais kolīts

Čūlainais kolīts ir hroniska autoimūna saslimšana, kurai raksturīgs iekaisums, čūlas zarnu gļotādā, kas var asiņot. [1] Simptomi iekļauj pēkšņu vai pakāpenisku caureju un sāpes vēderā. Var rasties ēstgribas zudums, svara…