Ādas vēzis – simptomi un riska faktori

  • Twitter
  • Facebook


Onkoloģiskās slimības kļūst arvien jaunākas, un vēzis nešķiro cilvēkus pēc sociālā statusa vai kādiem citiem rādītājiem. Saslimt var ikviens, tāpēc ir svarīgi iepazīt biežāk sastopamo audzēju būtību, lai nepieciešamības gadījumā uzreiz atpazītu simptomus. Atceries, jo ātrāk dosies pie ārsta un saņemsi terapiju, jo veiksmīgāks būs iznākums!

Simptomi

Attīstības sākumā ādas vēzis nerada sūdzības, taču ar laiku pazīmes kļūst izteiktākas. Jāpievērš uzmanība ādas veidojuma jebkurām izmaiņām, piemēram, krāsai, formai, izmēram, pacēlumam, virsmas īpašībām, subjektīvām sajūtām. Pastāv dažādi ādas audzēji, un tiem ir dažādas klīniskās formas, tāpēc labākais risinājums ir jebkādu aizdomu gadījumā (jauns vai izmainījies ādas veidojums) konsultēties ar ārstu!

Ādas audzēju riska faktori

Visiem ādas audzējiem galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums. Precīzāk dzīves laikā sakrāto UV stundu skaits. Jo vairāk, jo augstāks risks audzēja attīstībai.

  • Gaiša āda (īpaši vasarraibumaini un gaišmataini vai rudmataini cilvēki ar gaišām acīm);
  • Darbs ārpus telpām (saules apdegumi, piemēram, jūrniekiem, dārzniekiem, ceļu būves strādnieki, celtnieki). Ilgstoša un spēcīga saules iedarbība gadiem ilgi;
  • Hobiji ārpus telpām (saules apdegumi, piemēram, makšķerniekiem, golferiem, intensīva un bieža sauļošanās pludmalē);
  • Atpūta ārpus telpām (saules apdegumi, piemēram, sauļošanās pludmale, pludmales volejbola spēlētāji, ūdens sporta veidu piekritēji);
  • Pakļautība mākslīgam UV starojumam (solārijs, medicīniskās procedūras);
  • Imūnsupresīvo medikamentu lietošana un imūnsupresīvie stāvokļi;
  • Smēķēšana;
  • Ģenētiskie sindromi un stāvokļi (albīnisms, vitiligo, ģimenes melanomas gēns, multiplu dzimumzīmju sindroms un citi).

Ādas vēzis ir biežākais ļaundabīga audzēja veids, kas skar gan vīriešus, gan sievietes vecumā ap 50 gadiem, taču arvien biežāk tas tiek atklāts arī jaunākiem cilvēkiem.

Bazālo šūnu karcinoma

Saukta arī par baziliomu, tā ir biežākais ādas ļaundabīgais audzējs gaišādainiem cilvēkiem. Pamatā (~85% gadījumos) veidojas saulei pakļautās vietās: deguns, vaigi, piere, kakls, ausis, krūtis un mugura. Audzējs vienādi bieži sastopams vīriešiem un sievietēm. Gadiem ritot, UV staru ietekme uz cilvēka ādu summējas un sāk izpausties ar nekontrolētu šūnu dalīšanos un audzēja veidošanos. Bazaliomas attīstās no ādas virsējās kārtas šūnām – epidermas (keratinocītiem). Tās aug ļoti lēni, un vairums no bazaliomām sākotnēji ir absolūti neuzkrītošas, bet, ja nav veikta savlaicīga ārstēšana, tās var izraisīt dziļu un plašu audu bojājumu, var radīt metastāzes, kas visbiežāk veidojas kaulos un smadzenēs. Audzējam ir vairākas formas un tas var būt ļoti daudzveidīgs. Kopumā audzēja prognoze ir laba, tas labi padodas ārstēšanai. Ārstēšanas metodes ir atkarīgas no daudziem faktoriem, pamatā pacienta vecuma, audzēja lokalizācijas un klīniskās formas.

Plakanšūnu karcinoma

Tā ir sastopams retāk par bazaliomu, taču ir bīstamāka. Attīstās no epidermas šūnām, keratinocītiem. Šis audzējs ievērojami biežāk sastopams vīriešiem nekā sievietēm. Absolūtais vairums gadījumu ir novērojams vīriešiem, visbiežāl saulei pakļautās vietās – uz skalpa ādas, no kuras gadu gaitā atkāpušies mati, sejas, kakla, plecu ādas, apakšstilbu un apakšdelmu āds. Plakanšūnu karcinoma parasti ir veidojums, kura virsmā novēro zvīņas. Sava loma šī audzēja attīstībai ir cilvēka papillomas vīrusam.

Melanoma

Melanoma ir ļoti nopietna ļaundabīga ādas saslimšana, kas ātri un bieži veido metastāzes. Melanomas attīstībā liela nozīme ir cilvēka ģenētiskiem faktoriem un apkārtējās vides apstākļiem (pakļautība UV stariem). Īpaši aktuāla ir cilvēka pakļautība dabīgiem un mākslīgiem UV stariem tieši bērna vecumā. Pēdējās vairākas desmitgadēs melanomas gadījumu skaits pieaug visās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā. Ik gadu Latvijā diagnosticē ap 230 saslimšanas gadījumiem ar melanomu, un diemžēl katru gadu ap 90 cilvēku nomirst no melanomas izraisītām sekām.

Melanoma attīstās no īpašām pigmentu sintezējošām šūnām – melanocītiem, un arī šis audzēja veids visbiežāk skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma, lai gan pēdējos gados melanoma tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem. Vecuma grupā starp 20 un 30 gadiem melanoma ir biežākais ļaundabīgais audzējs. Melanoma var izskatīties ka parasts, neuzkrītošs ādas veidojums, kurš, laikam ritot, uzrāda visas savas pazīmes. Mūsdienās ir daudz iespēju agrīnai melanomas diagnostikai, un tikai laicīga slimības atklāšana spēj pasargāt.

Vairāk par melanomu lasi www.soliprieksamelanomai.lv