Efektīvākā sirds un asinsvadu saslimšanu (SAS) profilakse ir mērķtiecīga dzīvesveida maiņa. Lai panāktu ilgtermiņa rezultātu, ir jāmaina domāšana un pamazām sevi jāpieradina pie veselīgiem ieradumiem, kas uzlabos ne vien veselības rādītājus, bet arī pašsajūtu. Ārstes Rūtas Plaudes ieteikumi.
Veselības pamatā – profilakse
Lai gan pēdējā laikā vērojam veselīga dzīvesveida popularitātes pieaugumu un aizvien vairāk cilvēku piekopj sabalansēta uztura diētas un fizisku aktivitāšu kombināciju, sirds un asinsvadu saslimšanas vēl joprojām saglabā līdera pozīciju statistikā. Par to runāt atkal un atkal ir tik būtiski gan tāpēc, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām sastāda vairāk par pusi no visiem nāves gadījumiem, gan tāpēc, ka VISMAZ 80% no šiem gadījumiem ir novēršami.
Šajā sakarā gribētos uzsvērt ģimenes ārsta nozīmi un profilaktiskās apskates nepieciešamību vismaz reizi gadā, kad iespējams novērtēt vispārējo veselības stāvokli, izvērtēt riskus, izmērīt asinsspiedienu un nodot asins analīzes, kurās varam izvērtēt gan holesterīna līmeni, gan cukura līmeni, un, protams, pie nepieciešamības citus rādītājus. Taču realitātē visbiežāk cilvēks ierodas pie ārsta jau ar sūdzībām, kas nozīmē, ka organismā slimības process ir jau sācies. Tāpat svarīgi zināt savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni arī cilvēkiem, kuriem nav sūdzību, ir aktīva un veselīga dzīvesveida piekritēji, būtiski sekot līdzi šo rādītāju izmaiņām.
Ar kardiovaskulāriem notikumiem attīstība nereti nav pielīdzināma vēdera vīrusam vai izsitumiem, kad vienu dienu pieceļamies un jūtam paaugstinātu temperatūru, šķidru vēdera izeju vai citu simptomātiku. Sirds un asinsvadu slimības, vairumā gadījumu, attīstās pakāpeniski, klusi un nemanāmi.
Jāņem vērā, ka lielāko daļu faktoru mēs spējam ietekmēt paši, bet ir daži, kurus ietekmēt nespējam – ģenētika jeb iedzimtība (ko mūsu ģenētiskajā kodā ir mums nodevušas iepriekšējās paaudzes, kā mūsu ģenētisko materiālu ir ietekmējusi vide embrioģenēzes un agras bērnības periodā), dzimums (vīriešu dzimums ir pakļauts augstākam SAS riskam) un vecums (kļūstot vecākiem, mūsu SAS risks pieaug).
Ietekmējamie faktori:
Aptaukošanās un liekais svars paaugstina risku kardiovaskulāro notikumu attīstībai. Un ne tikai – tas ietekmē mūsu kustību un balsta sistēmu, hormonālo sistēmu, dažādu iekšējo orgānu darbību, funkcionalitāti un vispārējo pašsajūtu. Mēs varam samazināt porciju apjomu, samazināt maltīšu kalorāžu, palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu. Galu galā, vienīgais, ko varam zaudēt, ir liekie kilogrami. Turpretim ieguvums ilgtermiņā ir neatsverams. Aptaukošanās pakāpi un liekā svara esamību vai neesamību nosaka pēc ķermeņa masas indeksa jeb ĶMI.
- Fiziskās aktivitātes. Mēs esam radīti, lai kustētos. Kustība ir dzīvība! Fiziskās aktivitātes uzlabo asins cirkulāciju, veicina vielmaiņu, un viennozīmīgi rada labsajūtu. Ieteicams būtu 150 min nedēļā vidējas intensitātes slodze vai 75min nedēļā augstas intensitātes slodzes.
- Sabalansēts uzturs. SAS sakarā būtisks jebkuram no mums, ne tikai cilvēkiem ar lieko svaru. Arī cilvēkam bez liekā svara var būt paaugstināts holesterīns vai asinsspiediens. Produkti, no kuriem būtu nepieciešams izvairīties, ir rafinētais cukurs, kā arī produkti ar augstu glikēmisko indeksu jeb “ātrie ogļhidrāti”. Tie ātri uzsūcas kuņģa-zarnu traktā un ātri paaugstina cukura līmeni asinīs. Tā mēs iegūstam īslaicīgu baudas sajūtu un enerģijas līmeni, taču pēc neilga laika atkal gribas ēst. Te pieskaitāmi būtu baltie milti (kūkas, bulciņas, baltmaize, makaroni u.c., kā arī mehāniski vai termiski apstrādāti augļi). Piesātinātie tauki, ko visvairāk uzņemam, uzturā lietojot treknu sarkano gaļu (cūka, liellops, aita, kaza), treknus piena produktus un sviestu, palielina SAS risku. Iesaku izvēlēties produktus ar nepiesātinātajām tauksskābēm, ko varam rast, uzturā lietojot treknas zivis un augu eļļas (īpaši olīveļļu). Kopumā SAS riska samazināšanā ieteicama ir Vidusjūras diēta, kura ietver dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, riekstus, zivi.
- Alkohols. Alkohola lietošanai ir saistība ar paaugstinātu SAS risku. Alkoholā ir daudz kaloriju, tas nereti tiek lietots kokteiļos, kur papildu tiek pievienota sula vai kāds saldināta, burbuļojoša limonāde. Sievietēm nevajadzētu pārsniegt 1 vienību, vīriešiem – 2 vienības alkohola dienā, ņemot vērā, ka 1 vienība tiek pielīdzināta 10ml absolūtā spirta.
- Smēķēšana. Tā ir vadošais faktors SAS attīstībā un plaušu funkcijas samazināšanā. Smēķēšanas laikā uzkarsētās un ieelpotās toksiskās gāzes un nikotīns vispirms bojā mūsu plaušas, un pēc tam nonāk asinsritē, mainot asinsvadu funkcionālo spēju, samazina to elastību un bojā asinsvadu sieniņu, kas, savukārt, dod iespēju tālākiem SAS notikumiem – bojātajā vietā var veidoties trombs vai izspīlējums, veicinot nosprostojumu vai plīsumu.
- Asinsspiediens. Paaugstināts asinsspiediens ir viens no vadošajiem faktoriem SAS attīstībā. Paaugstināts asinsspiediens bojā ne tikai asinsvadu sieniņu, bet iedarbojas arī uz sirds, nieru, galvas smadzeņu un acu funkciju. Konstatējot regulāri paaugstinātu asinsspiedienu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, jo spiediens ir jākoriģē. Arī vecāka gada gājuma cilvēkiem paaugstināts asinsspiediens nav norma. Ja spiediens ir paaugstināts, būtiski veikt izmeklējumus, lai izslēgtu sekundārus cēloņus, kuru rezultātā spiediens ir paaugstināts. Būtiski pārskatīt ikdienas paradumus, spiediens var paaugstināties fiziskas slodzes, emocionāla stresa, smēķēšanas, kā arī pārlieku liela sāls patēriņa dēļ.
- Holesterīns. Paaugstināts holesterīna līmenis saistāms ar tā izgulsnēšanos asinsvados, veicinot pangu veidošanos un samazinot apasiņošanu (asinsvads sašaurinās un organisma rajonam vai orgānam, ko tas apasiņo, netiek piegādātas uzturvielas). Ir “labais” un “sliktais” holesterīns. Katram cilvēkam vajadzētu zināt savu holesterīna un tā frakciju līmeni, un, ja nepieciešams, to koriģēt ar diētu vai medikamentiem. No holesterīna samazinošiem medikamentiem noteikti nav jābaidās, ja ārsts nozīmējis, ir būtiski tos lietot, lai nepakļautu sevi novēršamiem kardiovaskulāriem notikumiem.
- Cukurs. Cukura līmeņa noteikšana asinīs ir vienīgais veids kā diagnosticēt tādu saslimšanu kā cukura diabēts (hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs). Normāls cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir no 3,3 – 6 mmol/l. Rūpējoties par savu veselību un slimību profilaksi, pēc 45–50 gadu vecuma reizi gadā tukšā dūšā jānosaka glikozes līmenis asinīs.
