Konsultē Dr. pharm. docente, RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne
Piena sēnīte jeb vulvovaginālā kandidoze ir infekcija ar senu vēsturi, ko pazina jau Hipokrata laikā, sākotnēji uzskatot, ka šī slimība skar tikai vienkāršos ļaudis. Tomēr šis pieņēmums bija maldīgs, un tika konstatēts, ka piena sēnīte nebūt nešķiro ļaudis pēc statusa sabiedrībā un ir sastopama arī dižciltīgo kārtā. Šodien, kad pieejamas mūsdienīgas diagnostikas metodes, epidemiologi norāda, ka 75% sieviešu dzīves laikā ar piena sēnītes infekciju saslimst vismaz vienu vai divas reizes. Un tas nav nekas neparasts, jo piena sēnīte – Candida – ir katra vesela cilvēka mutes, maksts un resnās zarnas mikroflorā. Līdz ar organisma aizsargspēju mazināšanos Candida maina mikrofloras pH līmeni un kļūst par traucējošu un nepatīkamu slimību. Tā izpaužas ar niezi dzimumorgānu rajonā un baltiem biezpienveidīgiem izdalījumiem no maksts.
Provocējošie riska faktori
Ļoti bieži kandidoze parādās pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, jo šie medikamenti nogalina ne tikai „sliktās”, bet arī „labās” baktērijas. Šī infekcija var rasties arī tām sievietēm, kas pārlieku daudz lieto intīmās higiēnas produktus, smaržīgās paketes un vasarā laikus nenomaina slapjo peldkostīmu, kā arī ikdienā velk sintētisku un ciešu apakšveļu. Piena sēnīte bieži novērojama grūtniecēm un arī sievietēm, kas lieto hormonālo kontracepciju, kā arī menstruāciju cikla pēdējā dienā, kad maksts vide kļūst sārmaina.
Šai slimībai var būt arī citi provocējoši faktori, piemēram, nosliece uz alerģiju, paaugstināts stresa līmenis, trankvilizatoru un miega līdzekļu lietošana, sezonas maiņas, kad organisms ir novājināts un nespēj pareizi reaģēt uz mikrobu sastāva izmaiņām.
Vēl viena būtiska riska faktoru grupa ir hroniskas blakusslimības – HIV un cukura diabēts. Piemēram, ja pacientam ir cukura diabēts vai arī aizdomas par prediabētu, tad piena sēnīti var novērot biežāk. Arī dažādas kļūdainas diētas, ar kurām bieži aizraujas sievietes, veicina šo problēmu. Un, protams, arī dzimumpartneru maiņa, kas mūsdienās nav retums, var saasināt piena sēnītes infekciju.
No tautas metodēm līdz mūsdienu farmācijai
Izsenis piena sēnītes ārstēšanai izmantots ozolu mizu novārījums, kas palīdz novērst niezi, mazina biezpienveida izdalījumus un maksts iekaisuma simptomus. Apmazgājot dzimumorgānus, var izmantot arī dzeramās sodas šķīdumu, kas maina pH līmeni makstī. Ir dzirdēts, ka sievietes lieto arī kefīra, bezpiedevu lakto un tējas koka eļļas tamponus, kā arī badojas un dzer zāļu tējas. Šādus tautas medicīnas padomus piena sēnītes ārstēšanai arī šodien var atrast dažādos interneta forumos. Nevar teikt, ka tie būtu nepareizi vai ļoti kaitīgi.
Tomēr jāatceras, ka metode, kas palīdz vienam, var nebūt derīga citam, un nebūtu vēlams ar šiem padomiem dalīties, jo tie var palīdzēt, bet var situāciju arī pasliktināt.
Tāpēc farmaceiti balstās uz pierādījumos balstītu informāciju. Protams, ka viss ir atkarīgs no slimību izraisošajiem cēloņiem, intensitātes un sūdzību ilguma. Iespējams, ka slimības sākuma stadijā, ja sūdzības nav stipras, tad tautas līdzekļi var palīdzēt un neprovocē tālāku slimības attīstību. Ir padomi, kas pilnīgi noteikti der arī mūsdienās. Piemēram, atteikšanās no cukura un baltajiem miltiem uzturā. Ja slimības izpausmes nemazinās, tautas līdzekļi vairs nelīdzēs. Pašlaik ir pieejams bezrecepšu medikamentu klāsts, un iespēju robežās var konsultēties ar ginekologu, jo pastāv iespēja, ka tā var būt arī cita slimība, ko var noteikt tikai ginekologs, veicot analīzes.
Akūtas vaginālās kandidozes terapijai farmaceits var ieteikt lokāli lietojamos pretsēnīšu līdzekļus – fentikonazols, klotrimazols u.c. Jāatzīmē, ka fentikonazolam salīdzinot ar klotrimazolu ir plašāks darbības spektrs, ņemot vērā to, ka tam piemīt ne tikai augsta pretsēnīšu aktivitāte, bet konstatēta arī antibakteriālā iedarbība. Līdz ar to farmaceitiskās konsultācijas laikā, iegūstot informāciju par iepriekšējo pretsēnīšu līdzekļu lietošanas pieredzi un novēroto efektu, var ieteikt kādu līdz šim nelietotu preparātu, atgādinot par pareizu terapijas režīmu.
Pašārstēšanās kļūdas
Ir situācijas, kad pacientes vulvovaginālās kandidozes simptomus kļūdaini jauc ar citu maksts infekciju – bakteriālo vaginozi, jo arī šai slimībai raksturīga nieze dzimumorgānu apvidū un izdalījumi, kas pēc struktūras un aromāta ir atšķirīgi. Tāpēc farmaceitiskajā praksē mēs sievietēm uzdodam papildu jautājumus, jo bakteriālās vaginozes gadījumā izdalījumi ir dzeltenīgi pelēcīgi un ūdeņaini. Jāņem vērā, ka sūdzības par izdalījumu smaržu arī var būt subjektīvas un atšķirīgi interpretētas. Bakteriālās vaginozes gadījumā ir nepieciešama cita terapija un tie medikamenti, kas palīdz vulvovaginālās kandidozes gadījumā, nepalīdzēs.
Kā ārstēt piena sēnīti
Ja piemeklējusi kandidoze, tad tā noteikti ir jāārstē, lietojot pretsēnīšu medikamentus, ko aptiekās var iegādāties gan bez receptes, gan ar recepti. Bezrecepšu zāles var līdzēt vieglākas slimības formas gadījumā, kur izraisītājs ir skaidrs. Visbiežāk ārstēšanā lieto vaginālās kapsulas, lodītes vai krēmus. Ja sūdzības pēc šo medikamentu lietošanas saglabājas, tad noteikti jādodas pie ārsta un iespējams, ka speciālists turpmākai ārstēšanai ieteiks perorālu medikamentu formu.
Piena sēnīti nevar atstāt bez atbilstošas terapijas un domāt, ka pāris dienu laikā tā pāries.
Neārstēta slimība maina maksts pH līmeni, un tur var iekļūt arī citu veidu baktērijas, un rodas iespēja saslimt ar vēl kādu slimību. Arī grūtniecības laikā pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi, jo piena sēnīte var apdraudēt grūtniecības procesa norisi. Protams, katrs gadījums jāizvērtē individuāli, jo apmēram 5% pacientu ir hroniskas piena sēnes nēsātāji, kuriem šī forma ir diezgan pastāvīga un saasinājuma periodi mijas ar miera periodiem. Šādos gadījumos sieviete jau ir izglītota un zina, kā būtu jārīkojas. Jārūpējas par intīmo higiēnu un jākontrolē visi provocējošie apstākļi, lai hroniskās formas saasinājumus padarītu retākus.
Slimo arī vīrieši
Jāņem vērā, ka piena sēnīte nav tikai sieviešu slimība, ar to slimo arī bērni un vīrieši. Lai arī piena sēnīte nav seksuāli transmisīva slimība, tomēr dzimumceļā partneri to var nodot viens otram. Bieži ir tā, ka sieviete it kā tiek galā ar problēmu, bet vīrietis dzimumceļā pārnes piena sēnītes sporas, un viss process sākas no gala. Tāpēc ir jāizslēdz partnera loma slimības attīstībā un nepieciešamības gadījumā jāārtstējas. Arī vīriešiem ir pieejami bezrecepšu medikamenti krēmu veidā. Visiem, kas saskaras ar piena sēnītes gadījumiem, ieteiktu pavērot sevi, lai saprastu, kas ir šīs slimības iemesls. Iespējams, jāmaina uztura paradumi, jāveic asins analīzes un kopā ar ārstu jāmeklē labākais un efektīvākais ārstēšanas veids.
Vairāk informācijas šeit.