Ārpus COVID-19 patlaban aktualitāte Latvijā ir jauns Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns no 2022. līdz 2024. gadam jeb tā dēvētais Onkoloģijas plāns, kuram pasaules un Eiropas norišu un prognožu kontekstā svarīgas kļūst būtiskas izšķiršanās. To aicinājām komentēt Eiropas Komisijas (EK) Vēža misijas padomes ekspertu un Latvijas Universitātes profesoru Mārci Leju un 13.Saeimas deputāti un bijušo veselības ministri Andu Čakšu.
Šī gada februārī, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, un cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas prioritātēm līdz pat 2027. gadam, un, iespējams, ilgāk.
Valstij jāizvēlas prioritātes
“Es domāju, ka te Latvijai ir divi ceļi – vai nu mēs kādus Eiropas ieteikumus izpildam tikai ķeksīša dēļ un atgaiņājamies, ka tie nav Latvijā izpildāmi, vai arī mēs izmantojam to situāciju, kāda ir Eiropā, līdzīgi nosakām onkoloģiju kā prioritāti valstij un attiecīgi tad, protams, nevis gaidot tikai dāvanas no Eiropas Komisijas, bet arī veicot darbības pašiem, izmantojam iespējas piesaistīt arī Eiropas līdzekļus un maksimāli Latvijas interesēs,” uzskata Mārcis Leja.
EK Vēža misijas padomes eksperts secina, ka uz kopējā Eiropas valstu fona Latvija izskatās diezgan vāji tādā izejas stāvokļa līmenī. “Mēs neesam tādi vienīgie, ja vien tas ir mierinājums. Ne visas valstis Austrumeiropā un Centrāleiropā ir ļoti veiksmīgas. Arī mēs līdz šim parasti ietilpstam neveiksmīgo skaitā. Konceptuāli, pēc ārzemju ekspertu vērtējumiem vai pēc standartiem, tāda vēža skrīninga programma, ar tādu neefektivitāti, kāda mums ir, būtu jābeidz. Vēža reģistrs mums jau dažus gadus nestrādā vispār. Laikam vienīgā Eiropas valsts, kur tā ir. Te mēs esam pilnīgi “pirmajā vietā”, un arī citās jomās varbūt,” vērtē M. Leja.
Taču Latvijas bēdīgajā situācijā Vēža misijas padomes eksperts saskata arī iespēju. “Es domāju, ka mums šajā gadījumā sliktas starta pozīcijas varbūt ir tieši tā iespēja parādīt izmaiņas, ko var paveikt šajos gados un šajā periodā. Gribētos ticēt, ka mēs ejam otro ceļu, atzīstam prioritāti un izmantojam šo situāciju, un šobrīd par to liecina arī attieksme no vairākām ministrijām un valsts iestādēm,” skaidro M. Leja, norādot, ka kopumā Latvjai ir arī stiprās puses, piemēram, laba vēža aprūpe, laba vēža pētniecība, kvalitatīvi speciālisti.
Jāuzlabo visa sistēma
“Jautājums nav tikai naudā, bet arī par strukturālām reformām un gribēšanu, motivāciju veikt šīs reformas. Vienmēr būs tā, ka varēs iegādāties jaunākas tehnikas, jaunākus medikamentus – protams, to arī vajag, bet, ja naudu iemet nestrādājošā sistēmā, tad lielā mērā tā nauda ir iztērēta mazjēdzīgi. Piemēram, šobrīd pastāvošās zarnu vēža skrīninga sistēmas aptvertā daļa no mērķa grupas Latvijā ir 10%, bet minimālais slieksnis, kad šī sistēma ir valstij izdevīga, ir 45%, nerunājot par pārējiem parametriem. No valstiskā viedokļa faktiski tāda sistēma būtu jābeidz un jāslēdz. No individuālā viedokļa, protams, cilvēkam tā palīdz,” skaidro Mārcis Leja.
“Ja sistēma strādā, tad tas ir pilnīgi skaidri zināms, ka valstiski tas ir gan ekonomiski, gan visādi citādi izdevīgi, jo tiek novērsta daļa vēlīnu stadiju audzēju un ar to saistītie pazaudētie dzīves gadi,” pauž M. Leja.
Līdzīgās domās ir 13.Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Anda Čakša, ka jāsakārto ir daudzi sistēmas elementi un pamati. Viņa uzskata, ka, izstrādājot jaunu Onkoloģijas plānu, būtu jāizvērtē, kā ir nostrādājis iepriekšējais. “Mēs rakstam nākamo programmu, neizvērtējot līdz galam, kas ir noticis ar iepriekšējām situācijām. Tāpat, manuprāt, mēs plānā saliekam daudz lietu, kuras nevarēs sasniegt,” šaubās Čakša.
Viņa uzskata, ka tas nav saistīts tikai ar konkrēto jauno onkoloģijas plānu, un redzams, ka līdzīgi ir ar vairākām programmām. “Ja mēs raugāmies tieši uz onkoloģju, tā kopumā ir ļoti liela problēma, un manā skatījumā būtu labi saprast, ko mēs tiešām varam atrisināt, kopīgo sadalot vairākos posmos. Būtu derīgi saprast, kuru no posmiem vai gabaliņiem var padarīt efektīvu. Kur būs vislielākā ietekme uzreiz un kas visvairāk ietekmēs ilgtermiņā. Un tad varam runāt jau ļoti plaši,” skaidro Saeimas deputāte.
Piemēra labad viņa ieskicē, ka novērota atšķirīga uztvere attiecībā uz vēža reģistru. Vieni ar onkoloģijas reģistru saprot tādu, kur ir zinātnisko datu savākšana, aizejot jau līdz precīzajai medicīnai, otri – tādu apkopojumu, lai varētu sekot līdzi, kurā vietā kas notiek, un mērīt kvalitāti attiecībā pret sistēmu un pacienta ieguvumiem. “Vajadzīgas ir abas šīs lietas, bet šie dati šobrīd neiet kopā, slimnīcas nevar iesūtīt vajadzīgo, un mēs nevaram iet uz priekšu, kamēr tas nav atrisināts,” pauž Čakša.
“Ir labi, ja ir kopbilde, bet no kopbildes būtu jāpievēršas konkrētām mazajām lietiņām, un pretī, protams, jāliek atbildīgais un nauda, kas tam ir vajadzīga. Jo, ja mēs vienkārši uzrakstām plānu bez finansējuma, tad tam nebūs rezultāta, jo ir lietas, ko tu galīgi nevari izdarīt bez naudas,” uzskata Anda Čakša.
Finansējums meklējams arī ES
Mārcis Leja akcentē, ka, “runājot par finansējumu, ir arī nacionālā līmenī piešķirams Eiropas Savienības finansējums, kura liela daļa nāk Kohēzijas fonda ietvaros vai Atveseļošanās fonda ietvaros, bet vēl uz konkursa noteikumiem Eiropā ir pieejams vēl daudz finansējuma līdztekus tam, ko nacionāli piesaista valsts, un, ja mēs iesim pareizo ceļu un atradīsim pareizos partnerus un mums būs pareizā virzība, tad mums ir visnotaļ lielas iespējas piesaistīt arī šo finansējumu, taču tas vairāk ir domāts tādām aktivitātēm, kurām ir Eiropas dimensija”.
“Eiropas dimensija ir arī, piemēram, sadarbībai ar attīstīto valstu centriem un pieredzes iegūšanai attīstīto valstu centros. Tas ir starptautisks pasākums un tam Eiropa pilnīgi noteikti atbalstu dos daudzos virzienos, bet ieguvējs jau noteikti būs Latvija,” skaidro EK Vēža misijas padomes eksperts.
“Viens no lielajiem mērķiem Eiropas Savienībā kā tādā ir panākt vienlīdzību. Tas varbūt skan jocīgi un, protams, ka pilnīgu vienlīdzību nekad un nekur nevar panākt, bet šajā gadījumā tā vienlīdzība ir domāta plašākā skatījumā. Vienlīdzība ir domāta ne tikai visiem pacientiem vienādus medikamentus Vācijā un Latvijā… Runājot par vienlīdzību, tas nozīmē arī to, lai, piemēram, ārstam, kas strādā Latvijā, ir vienlīdzīgas iespējas gan klīniskajā darbā, gan pētniecībā ar tiem speciālistiem, kas strādā citās valstīs,” skaidro M. Leja.
Veselības jomā jānošķir tērēšanu un investēšanu
Jautāta par veselības ministres pieredzi nacionālā finansējuma piesaistē, kas savulaik Andai Čakšai bijis viņas veiksmes stāsts, viņa atsaucās uz vienu no Pasaules Veselības organizācijas konferencēm, kurā veidojies “klasisks stāstiņš” par to, kā veselības ministri runā ar finanšu ministriem… “Mums ir pacienti, viņiem ir vajadzības, slimības, bet finanšu ministrs skatās uz savu “ekseli” un nesaprot, ko tas veselības ministrs runā. Tās ir divas ļoti atšķirīgas valodas, finansisti nemēģinās iedziļināties sāpēs vai pacientu vajadzībās. Kamēr tu nepārvērt to ieguvumā tautsaimniecībai, nekas nenotiks,” atceras A. Čakša.
“Iespējams, to uzreiz ir grūtāk saprast ārstam, ka viņam pēkšņi jāsāk atainot, ka tā ir nevis tērēšana, bet gan investīcija un kaut kādā mērā ekonomiska izaugsme tajā, ka cilvēki ir darbspējīgi, mazāk ir slimības lapu un viss ar to saistītais. Tas ir veids, kā Finanšu ministrija, iespējams, sadzird un spēj pagriezties pret veselību, labklājību un tām nozarēm, kuras, viņuprāt, ir tērējošas,” skaidro agrākā veselības ministre.
“Manā skatījumā tā ir investīcija. Es uzskatu, ka arī individuālā līmenī veselība ir vislielākā investīcija, ko jūs varat izdarīt. Otra būs izglītība. Jūs savos bērnos investējat izglītībā un investējat viņu veselībā. Bērnībā vienkārši caur vakcināciju, labu uzraudzību pie pediatra, vēlāk jau uzmanot sirds un asinsvadu saslimšanu riskus, lai nebūtu pāragars infarkts, insults, onkoloģiskos riskus. Būtībā tas ir pārrēķināms arī ekonomiski, kaut varbūt sākumā šķiet “šausmīgi”,” pauž A. Čakša.
Vēža centri – starptautiska aktualitāte
“Mana baža ir saistīta ar to, ka vēža plāns ir paredzēts trīs gadu periodam, bet to, ko mēs gribam sasniegt, nevar sasniegt divu vai trīs gadu periodā, turklāt tā laika atskaite sāk strādāt no brīža, kad ir politisks lēmums un kad ir tam piešķirts arī finansējums. Tas vēl tas nav noticis, un vēl tas pulkstenis nav sācis tikšķēt,” brīdina Mārcis Leja, piebilstot, ka arī daļu vēža plāna domnīcās rezumēto vajadzību iespējams paātrināt un veicināt ar Eiropas finansējumu.
EK Vēža misijas padomes eksperts uzsver, ka viens no ļoti centrāliem akcentiem patlaban Eiropas Komisijā un arī Vēža uzveikšanas plānā ir visaptverošie vēža centri, kur papildus ekselencei medicīnā ir jābūt arī gana nopietnai pētniecībai un izglītībai. “Mums tas ir drusku nodalīti, jo veselības pakalpojumi mums ir Veselības ministrijas pārraudzībā, bet pētniecība ir Izglītības ministrijas pārraudzībā, tātad šeit ir vajadzīga sazobe starp ministrijām, lai būtu efektīvi,” skaidro M. Leja.
Saistībā ar vēža centriem skatāma arī personalizētās medicīnas attīstība ar jaunajām tehnoloģijām. Tāpat vēža centru sadarbībā skatāmi finansējuma konkursi Eiropas Komisijas platformā, kas drīz varētu kļūt pieejami. “Savukārt pētniecībā, es domāju, daudz kur mēs esam arī Eiropas līmenī, bet tādās varbūt profilējošās nozarēs, ne visur. Un mums ir ko daudz mācīties diagnostikā, īpaši personalizētā medicīnā, molekulārbioloģijas izmeklējumos – tur ir ko mācīties,” uzskata Mārcis Leja.
Arī Anda Čakša uzskata, ka “diagnostikas vajadzība ir iet uz precīzāku ārstēšanu, un, ja ir precīzāka ārstēšana, protams, ka ir labāks rezultāts. Precīzāka ārstēšana var nozīmēt arī dārgāku ārstēšanu, kas rada jautājumu, cik attiecīgi finansējuma tiks piesaistīts modernajiem medikamentiem. Kopējā summa, kas ir vajadzīga dažādiem medikamentiem, ir, cik noprotu, nu jau krietni vairāk nekā 20 miljonu līdztekus tam, kas jau ir. Diemžēl tā vienmēr paliek tāda “iestieptā gumija”, vai visi jaunie medikamenti tiek ielikti sarakstos.”
Jāizšķiras par veselības jomas vietu
Saistībā ar finansējuma meklēšanu A. Čakša atceras diskusiju kādā reto slimību sanāksmē, kurā arī piedalījās Veselības ministrijas, Zāļu Valsts aģentūras un Nacionālā Veselības dienesta cilvēki, kuri diskutēja par līdzīgu tēmu – kā piesaistīt medikamentus arī retajām slimībām, kur ir salīdzinoši mazs pacietu skaits, un medikamenti ir dārgi. “Onkoloģijas kontekstā sāpīgā vieta, protams, ir inovatīvie medikamenti vai jaunās ārstēšanas iespējas. Bet ir viena lieta, ko mēs panācām caur centralizētu medikamentu iepirkumu – tur izveidojās 12 miljonu ietaupījums, kas pārvērtās jaunos medikamentos. Es domāju, ka sistēmā ir tādas vietas, kur var skatīties, kā efektīvāk izmantot ārstēšanu,” komentē parlamenta deputāte.
“Tas nav tikai sarežģīti, tas ir kompleksi – tev ir jāseko līdzi gan finansējumam, gan kvalitātei, gan arī zināšanu kapacitātei, kas ir viss iekšējais resurss un kā tas tiek izmantots.
Uzskatu, ka veselības izglītība Latvijā tiešām ir ļoti laba, un ārsti brauc pasaulē, viņi redz jaunākās metodes, bet ar savu ekonomiku mēs netiekam tam visam līdzi.
Ar prātu mēs dzīvojam, iespējams, tāpat kā Vācijā, bet ar savām iespējām, slimnīcām mēs diemžēl ļoti atpaliekam. Attiecīgi mums arī ārstēšanas metodes nav tādas pašas. Veselība mums šobrīd nav izrāvusies, absolūti un noteikti ne. Tā visu laiku ir gājusi aizmugurē, tagad tā varbūt neizskatās pašā pēdējā vietā, bet vienalga atpaliek,” secina Anda Čakša.
Savukārt pacienti un sabiedrība mēdzot būt pārsteidzoši atbalstoši, novērojis Mārcis Leja. “Es darbojos Eiropas Vēža misijas padomes ekspertu grupā, kura gan nestrādāja pie Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, bet izdeva savas rekomendācijas. Ļoti daudzas idejas no misijas padomes rekomendācijām atspoguļojušās līdzīgā veidā arī Vēža uzveikšanas plānā. Mums bija nepieciešams uzklausīt daudzu iedzīvotāju viedokli. Kad vēža misijas rekomendācijas tika diskutētas, mums bija tikšanās ar pacientu organizācijām un Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav nekāda sakara ar pacientiem. Šādu tikšanos ar nejauši atlasītiem cilvēkiem organizēja Eiropas Komisija tikai divās valstīs, un Latvija bija viena no tām. Rezultātā bija pārsteidzoši, ka iedzīvotāju un pacientu viedoklis, nespeciālistu viedoklis, ļoti labi saskanēja ar to, kas bija ieteikts rekomendācijās,” stāsta M. Leja.
Iedzīvotāju un pacientu viedoklis ir ļoti atbalstošs visam tam, kas ir gan Vēža misijas padomes rekomendācijās, gan arī Vēža uzveikšanas plānā. “Un visi tie paši jautājumi tur ir – savlaicīga diagnostika, skrīnings, informācija, prevencija, protams, piekļuve gan diagnostikai, gan ārstēšanai, sociālie apstākļi, pēcaprūpe šo vēzi pārslimojušiem vai slimojošiem ar vēzi. Mani tas pārsteidza, cik ļoti saskanēja šis te viedoklis,” atzīst profesors Leja.
“Negribu teikt, ka viss ir slikti. Ja runājam par vēža reģistru, mēs sakām, ka tas ir ārprāts, patlaban vēža reģistrs nestrādā, bet pirms tam daudzus gadus mums vēža reģistrs ir bijis viens no labākajiem reģionā. Kaut kas sagājis greizi, bijušas kļūdas, bet ir visas iespējas to sakārtot. Tas būtu mans sapnis, ja mums izdotos izmantot iespēju, kas tiek dota Eiropas līmenī, un līdz ar to Eiropas naudas izmantošanai nebūs nekādu šķēršļu, ja vien mūsu atbildīgās institūcijas to atbilstošā veidā prasīs,” skaidro Mārcis Leja.
“Veikt tādu kvalitatīvu lēcienu – te nebūs jautājums tikai par onkoloģiju, te būs daudz jautājumu, un uz onkoloģijas pamata būs iespējams sakārtot daudzas citas jomas. Kaut vai digitalizācijas jomā.
Ja tiks digitalizētas attiecīgi slimnīcu datu sistēmas, tas jau nebūs tikai ieguvums pacientiem ar ļaundabīgām saslimšanām, tas var būt ieguvums jebkuram pacientam, kas ārstējas slimnīcā.
Ja mēs būsim pietiekoši gudri to izmantot, mēs varam ļoti daudz ko panākt. Ja mēs tikai tā, ķeksītim, veiksim, tad nekāda liela efekta no tā nebūs. Bet, kā jau minēju, runājot regulāri ar dažādu ministriju atbildīgiem cilvēkiem, man ir nopietns pamats domāt, ka ir uzņemts kurss pareizā virzienā, bet to ietekmē atbilstošo ministriju ierēdņu attieksme. Viss varētu notikt, un šajos gados var tikt paveiktas ļoti nopietnas izmaiņas,” pauž M. Leja.
Plašāka informācija https://www.kpmi.lu.lv/lv-lv/veza-misija