Janvāris visur pasaulē ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis (Cervical Cancer Awareness Month), un arī Latvijā šomēnes ārsti un citi speciālisti dažādi aktualizēs nepieciešamību būt modriem par dzemdes kakla vēža riskiem un vienlaikus par iespējām to ne tikai novērst, bet izskaust kā problēmu sabiedrībā.
Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
“Mūsu mērķis saskan ar Pasaules Veselības organizācijas mērķi, un tas ir izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu Latvijā, un to iespējams panākt ar sabiedrības atsaucību un līdzdalību šī mērķa sasniegšanā. dzemdes kakla vēzis ir gados salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – gandrīz pusei tas attīstās vecumā ap 45 gadiem, un tas ir laiks, kad sieviete joprojām ir aktīva profesijā, karjerā, viņai ir ģimene, bērni,” uzsver Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja Kristīne Pčolkina.
“Šis gads iesācies ar patīkamiem jaunumiem Nacionālā Veselības dienesta provizoriskajos datos par līdz šim nebijušu atsaucību dzemdes kakla vēža skrīningam – 77,5 procenti 2023. gada deviņos mēnešos. Mūsu vēstis tiek sadzirdētas, un šī ir saslimšana, kuru iespējams pilnībā novērst ar pašas sabiedrības līdzdalību, taču, lai tuvinātos mērķim, kad šī pārstāj būt visas sabiedrības problēma, ir jāpanāk, ka vismaz 70% uzaicināto sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti reti, un sievietēm no tā nebūtu jāmirst,” pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, ginekoloģe Vija Veisa.
Tāpat nozīmīgi ir izmeklējumi pēc skrīninga un, ja cilvēks nekad nav vakcinēts pret CPV, to ieteicams darīt arī pieaugušajam, vienīgi tad tas ir par paša līdzekļiem. Pēdējos gados Latvijā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanai, skaidro ārstes. Turklāt, savlaicīgi rīkojoties, ne par ko nav jābaidās, jo pat ziņas par varbūtējo vēža risku ir nevis nelaime, bet gan iespēja. Iespēja novērst nelaimi.
“Visbiežāk ar skrīninga testu mēs meklējam nevis vēzi, bet vēža draudus jeb priekšvēža slimību, un, ja mēs to atrodam, tad parasti varam apstādināt un novērst vēža attīstīšanos,” skaidro Vija Veisa.
Ārstu organizāciju vadītājas īpaši novērtē ģimenes ārstu iesaisti cīņā pret dzemdes kakla vēzi, un skrīninga pieaugums pēdējā gadā ir arī viņu nopelns. Ir ļoti nozīmīgi, ja ģimenes ārsti tam seko līdzi un atgādina par skrīningu vai vakcināciju.
Dzemdes kakla vēža modrības mēnesī problēmas, risinājumus un iespējas uzsvērs ārsti savā darbā ar pacientiem, arī ar plašsaziņas līdzekļu un citu informācijas līdzekļu starpniecību, ieskaitot aktivitātes sociālajos tīklos un atsevišķus pasākumus.
Veselība ir atbildība ne tikai pret sevi, bet arī pret saviem tuviniekiem!
Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā:
https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
Kā arī Dzemdes kakla vēža modrības mēneša rīkotāju mājaslapās:
https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
