Jaunieši līdz 18 gadu vecumam dažkārt nav saņēmuši valsts apmaksātu vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu. Viens no biežāk minētajiem argumentiem ir tas, ka ģimenē trūcis par to informācijas, valdījuši aizspriedumi par vakcīnas nepieciešamību, bet vēlāk viņiem šī iespēja jau liegta. Diemžēl, bet priekšvēža saslimšanas nākas sastapt arī sievietēm līdz 26 gadu vecumam, tāpēc prioritāri būtu neatņemt iespēju novērst vēzi, saņemot vakcīnu pret CPV arī jauniešiem šajā vecuma grupā.
Tā intervijā skaidro Kristīne Pčolkina – ginekoloģe, kolposkopijas speciāliste, Dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja un Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle. Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) dod iespēju profilaktiski novērst dzemdes kakla vēzi un vēl citus vēžu veidus, kurus izraisa CPV. Vakcinācija un skrīnings ir sekmīga un aptveroša profilakse, kas dotu iespēju izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu Latvijā, kas ir arī Pasaules veselības organizācijas mērķis un Eiropas Komisijas plāns.
Martā vairākas ārstu organizācijas nosūtīja Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam un citām lēmēju institūcijām vēstuli, kurā aicina ievērot Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas rekomendācijas, tādā veidā novēršot smagu slimību cēloņus, nepieļaujot sekas, kuras valstij izmaksā daudz dārgāk. Tam nepieciešams izstrādāt un ieviest dzemdes kakla vēža eliminācijas jeb novēršanas plānu. Tuvākajā laikā arī sākas darbs pie jauna onkoplāna jeb Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam
Speciālisti aicina paplašināt CPV vakcinācijas mērķa grupu, iekļaujot valsts imunizācijas programmā CPV vakcināciju līdz 26 gadiem tām sievietēm un vīriešiem, kuri nav saņēmuši vakcīnu iepriekš, riska grupas sievietēm (ar imūnsupresiju), sievietēm pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas dēļ priekšvēža saslimšanas un visiem HIV pacientiem līdz 45 gadu vecumam.
26.aprīlī notika atklāta diskusija par nepieciešamību Latvijā ieviest dzemdes kakla vēža novēršanas plānu un reālām iespējām sasniegt šāda plāna definētos mērķus, kurā diskutēja gan pārstāvji no ārstu asociācijām, gan no Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra un Saeimas.
Kā vērtējat neseno speciālistu un ierēdņu diskusiju par dzemdes kakla vēža novēršanas plānu?
– Nozīmīgi bija konstatēt, ka mēs visi diskusijas dalībnieki esam vienisprātis, kādas izmaiņas ir nepieciešams veikt un tas, ka veselības jomas lēmēju institūcijas piekrīt mūsu mērķiem, kā arī tām ir vēlme iesaistīt jomas speciālistus plāna veidošanā nākamajam periodam. Nozīmīgi bija sadzirdēt, ka Veselības ministrija pieļauj iespēju augustā pārskatīt uz to brīdi esošo finanšu līdzekļu atlikumu, lai neizmantoto, jau iepriekš piešķirto, finansējumu izmantotu vakcinācijas paplašināšanai, iespējams sākot ar šī gada septembri.
Kļuva skaidrs, ka mērķis visiem viens – mazināt finanšu slogu, kas ir nepieciešams onkoloģisko pacientu medicīniskai aprūpei. Tie, kas sekoja diskusijai, protams, cer, ka mērķis īstenosies, jo ir ļoti liela interese tieši par valsts nodrošinātu vakcināciju vecumā līdz 26 gadiem. Visbiežāk, tās ir personas, kas neizmantoja savu iespēju vecuma posmā no 12 līdz 18 gadiem vai jaunu vīriešu gadījumā ir bijuši ārpus vakcinēto personu loka, kad Latvijā tika ieviesta vakcinācija zēniem.
Runājot par pēdējo, vai jūsu praksē un pieredzē gadās tā, ka jaunietis līdzšinējā vakcinējamo vecumā tomēr vēl ir ļoti atkarīgs no vecākiem, viņu uzskatiem un viedokļa? Un, kaut arī Latvijā jaunietis par labu vakcinācijai var patstāvīgi izlemt no 14 gadu vecuma, arī gadījumā, ja vecāki nepiekrīt, vai tomēr gadās, ka vecākiem izdodas bremzēt šos bērnus vakcinēties pret CPV?
– Jā, tā, diemžēl, ir. Vienmēr ir grupa ar vecākiem, kuri vajadzīgajā brīdī nav sapratuši, kas tā ir par vakcīnu un kādam nolūkam nepieciešama. To var saprast, jo sākotnēji sniegtā informācija ir bijusi nepietiekama. Bieži vien pirmā reakcija: “mums to nevajag, priekš kam?!” Un tad visi mīti, kuru atspēkošanai ir jāvelta liels laiks, kas bieži vien nepietiek ar vienu konsultāciju. Mīti vēl joprojām cirkulē sabiedrībā, turklāt īpaši izteikti tas ir krievvalodīgo sabiedrībā. Iespējams, nav bijis izskaidrojošs darbs, kas tas ir vispār par vīrusu un kāda ir vakcīna, tās sastāvs, ieguvums utt. Mēs arī nevaram visus vecākus nolikt kā vakcīnu pretiniekus, bet ļoti bieži tā ir bijusi neziņa. Diemžēl, pārāk liela daļa jauno sieviešu jau ir saskārušās ar vīrusa izraisītu saslimšanu, un nereti tā jau ir vidēji smaga vai smaga priekšvēža pakāpe. Reti, bet dzemdes kakla vēzis var būt arī satopams līdz 26 gadu vecumam. Es uzskatu, ka tā būtu prioritārā grupa, kam jādod papildu iespēja vakcinēties pret CPV.
Runājot par jauniešiem, kas neizmanto vakcināciju, vai nav tā, ka Veselības ministrija un citas institūcijas pārspīlē savas aplēses, rēķinot absolūti? Vai neveidojas situācija kā ar COVID vakcīnām, kuras iepirka par daudz, un valsts bija spiesta tās pārdot vai dāvināt tālāk citiem? Un varbūt noteiktām grupām piešķirto neizlieto tik daudz, cik nolēmuši atvēlēt, un tas pieaugums finansēs varbūt nav tik liels?
– Jā, šis bija svarīgs punkts, ko daktere Vija Veisa (Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente) minēja diskusijā, tiek aprēķināts, ka noteiktā vecuma grupā ir, piemēram, 100 000 personu, tad visi 100 000 nekad nesavakcinēsies, liela daļa nedzīvo Latvijā, liela daļai ir citi iemesli kāpēc to nedarīt un faktiski tā nauda, kas ir atvēlēta bērniem vecumā līdz 18 gadiem, netiek izmantota pilnībā, un varbūt nevajag uzreiz ieplānot maksimālo nepieciešamo finansējumu, jo 100% vakcinācija ir praktiski neiespējama. Ar zēnu vakcinācijas vecuma paplašināšanu bija līdzīgi – sākumā Veselības ministrijas aprēķini bija lieli, bet beigās tēriņi izrādījās mazāki nekā sākumā plānotais.
Šajā diskusijā, no Veselības ministrijas pārstāvēm, es sadzirdēju, ka viņi šo faktu ņems vērā pie turpmākiem aprēķiniem, kas dod cerību par iespējami ātrāku vakcinācijas programmas paplašināšanu. Es ceru, ka tā tas arī būs. Es ceru, ka turpināsies veiksmīga sadarbība ar Valsts veselības aprūpes institūcijām kopīgi izstrādājot onkoloģijas jomas uzlabošanas plānu un, ka tajā paredzētajiem darbiem būs iespēja rast finansējumu.
Pašreiz investējot profilakses paplašināšanai, tas ilgtermiņā atmaksāsies, jo veiksmīga profilakse, kas ir vakcinācija un skrīnings, dod iespēju novērst dzemdes kakla vēža attīstību, līdz ar to arī saslimšanas radītu finansiālo slogu. Vēlreiz uzsvēršu, ka ir būtiski ņemt vērā, ka, vakcinējoties, ir iespējams novērst vēzi. Tāpēc gan Pasaules Veselības organizācijas, gan Eiropas Komisijas rekomendāciju mērķis ir dzemdes kakla vēža novēršana jeb eliminācija līdz 2030.gadam, un tas novērsīs arī tādus galvas–kakla vēžu veidus, kurus arī izraisa CPV.