Ķermeņa svars ir būtisks cilvēka veselību raksturojošs rādītājs, taču tas nav viennozīmīgs. Lai pilnvērtīgi novērtētu ķermeņa uzbūvi, ir jāņem vērā ne tikai svars, bet arī muskuļu un tauku masas attiecība. Ar bioimpedances metodi jeb viedo svaru palīdzību ir iespējams nepilnas minūtes laikā izmērīt ķermeņa uzbūvi, analizējot audu proporcijas, kā arī iegūt citus veselību raksturojošus rādītājus. To, kā šī metode var palīdzēt sasniegt kārotos mērķus, skaidro uztura speciāliste Eva Kataja un privātais treneris Aleksis Timofejevs.
Kā notiek mērījumu veikšana ar viedajiem svariem?
Aleksis Timofejevs: Novelkot apavus un zeķes, ir jāuzkāpj uz svariem. Tad sistēmā tiek ievadīts cilvēka auguma garums, vecums un dzimums. Pēc tam cilvēks ņem rokās atsevišķu rīku, un to tur iztaisnotās rokās 30 grādu leņķī aptuveni 15-20 sekundes, kamēr notiek mērīšanas process. Cauri ķermenim tiek izvadīts neliels un drošs strāvas impulss, ar kura palīdzību tiek nolasīta vajadzīgā informācija. Kad mērījums ir pabeigts, tiek izdrukāti rādītāji un treneris tos izskaidro.
Eva Kataja: Ir dažādi svaru modeļi – tādi, kur impulsu aizvada līdz jostasvietai, un ir tādi, kuriem ir atsevišķs sensors rokām un impulss tiek izvadīts cauri visam ķermenim. Rādītāji, ko var iegūt ar šiem svariem, būtiski neatšķiras. Ir svarīgi, lai cilvēks nav ēdis aptuveni divas stundas pirms mērījumu veikšanas. Ūdeni padzerties drīkst, taču kafijas dzeršana var ietekmēt rādītājus. Lai mērījumi būtu precīzi, tos nevajadzētu veikt pēc fiziskās slodzes. Jāņem vērā arī tas, ka mērījumu vislabāk un precīzāk ir veikt apakšveļā, taču ir iespējams arī nosvērties ar drēbēm, manuāli norēķinot nost apģērba svaru.
Kādus rādītājus var iegūt, izmantojot bioimpendances metodi?
Eva Kataja: Ar viedajiem svariem var noteikt cilvēka ķermeņa svaru, tauku masu gan kilogramos, gan procentuālo daudzumu, beztauku masu, muskuļu masu, ūdens daudzumu kilogramos un procentuāli, kā arī kaulu masu. Tiek parādīts arī viscerālo tauku rādītājs, kas raksturo iekšējo orgānu aptaukošanās līmeni, un ķermeņa masas indekss. Svari aprēķina cilvēka metabolo vecumu jeb to, cik “jauns” vai “vecs” ir cilvēka ķermenis. Svari arī nosaka cilvēka pamata vielmaiņu jeb to enerģijas daudzumu, kas nepieciešams dzīvības uzturēšanai, proti, visu šūnu un orgānu darbībai, smadzeņu darbībai, elpošanai, sirdsdarbībai utt.
Aleksis Timofejevs: Svari ar papildu sensoriem, kas izvada impulsu caur rokām, nosaka tauku un muskuļu sadalījumu pa ķermeņa daļām. Var redzēt, kāda ir muskuļu masa un tauku masa atsevišķi labajā un kreisajā rokā, abās kājās vai vēdera daļā. Pēc visiem šiem rādītājiem tiek noteikts ķermeņa tips – standarta, pazemināts svars vai aptaukošanās. Sistēma aprēķina, kāds būtu cilvēka ideālais svars un kādas izmaiņas ir jāveic,– jāpalielina vai jāsamazina muskuļu vai tauku masa.
Cik precīzi ir mērījumi?
Eva Kataja: Neviens bioimpendances mērījums nebūs simtprocentīgi precīzs, taču tas ir absolūti pietiekams, lai varētu novērtēt ķermeņa uzbūvi un izmaiņas tajā, pēc laika veicot mērījumu atkārtoti. Ja cilvēkam pēc laika palielinās vai samazinās tauku procents, šie svari to ļoti labi parāda.
Kur un kā ir iespējams veikt šādu ķermeņa analīzi?
Aleksis Timofejevs: Mūsu sporta klubā ķermeņa uzbūves analīzi var veikt ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties mājaslapā. Samaksājot par analīzi, klients izņem čeku pie kluba administratora un dodas uz kabinetu, kur viņu sagaida treneris.
Eva Kataja: Es šo metodi izmantoju vienmēr, kad pie manis kā uztura speciālista nāk cilvēks ar mērķi koriģēt svaru.
Kā iegūtie rezultāti var palīdzēt efektīvāk sasniegt uzstādīto mērķi?
Eva Kataja: Šie mērījumi man ļauj saprast, vai tas, ko mēs ar pacientu esam izrunājuši, strādā, vai ir jādomā cits risinājums. Tā cilvēkam ir laba motivācija. Ja pacientam ir liekais svars, es galvenokārt skatos, vai samazinās tauku masa. Ja tas nenotiek, tad mēs kopīgi domājam, ko vēl ir nepieciešams izmainīt uzturā. Ja muskuļu masa ir samazināta, tad es pievēršu uzmanību arī tam. Uz citiem rādītājiem es koncentrējos daudz mazāk.
Aleksis Timofejevs: Pēc mērījumu veikšanas es uzreiz jautāju cilvēkam, kāds ir viņa mērķis – samazināt svaru vai audzēt muskuļu masu. Pats mērījums nemaina to, kā tiek veidota treniņu programma, taču, zinot savus rādītājus, cilvēkam ir vieglāk noteikt sev konkrētus mērķus. Pēc kāda laika, kas pavadīts aktīvi trenējoties, var veikt atkārtotu mērījumu un redzēt savu progresu, kas ļoti motivē. Manā praksē gan vēl nav bijis tāda gadījuma, bet šie rādītāji var palīdzēt arī izveidot treniņu programmu rehabilitācijā pēc traumām, kad cilvēks ir zaudējis muskuļu masu vienā no ekstremitātēm, lai to izlīdzinātu.