Kaut arī valsts apmaksātā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām, absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc ar laiku ir jāveic arī dzemdes kakla vēža skrīnings. Savukārt šīs vakcīnas atlikšana palielina inficēšanās risku, brīdina ginekoloģe Lāsma Līdaka.
Kaut arī bērnu un jauniešu ginekoloģijā dzemdes kakla vēža skrīnings nav aktuāla nepieciešamība, jo to uzsāk tikai no 25 gadu vecuma, ir jārūpējas, lai izvairītos no vēža nākotnē, un audzēju draudus mazina vakcinācija pret CPV, kas pērn ieviesta arī zēniem, kuriem plāno paplašināt vakcinēšanās vecuma periodu. Tas vēl vairāk samazina riskus, taču jaunietēm ar laiku būs jāparūpējas par dzemdes kakla vēža skrīningu, jo dati liecina, ka šī slimība apdraud arī gados jaunas sievietes.
Kas ir cilvēka papilomas vīruss un kāpēc svarīgi ir pret to vakcinēties?
– CPV ir vīrusu grupa, kura izraisa, piemēram, ādas kārpas, kas ir samērā nekaitīgas, bet atsevišķi tipi izraisa arī ļaundabīgas saslimšanas – kādu no vēža paveidiem. Līdz pat 80% cilvēku dzīves laikā sastopas ar CPV. Lielākajai daļai organisms pats spēj tikt galā ar šo infekciju un atbrīvojas no tās, bet daļai cilvēku šis vīruss saglabājas šūnās un ilgtermiņā izraisa ļaundabīgus audzējus – kā sievietēm, tā vīriešiem. Kaut arī pārsvarā CPV asociē ar dzemdes kakla vēzi, tas izraisa arī rīkles vēzi, anālā kanāla vēzi, vulvas vēzi, maksts vēzi un arī dzimumlocekļa vēzi vīriešiem.
Tā kā CPV ir vīruss, tad šoreiz arguments, ka ģimenē līdz šim nevienam vēži nav bijuši, nederēs. Vīruss var skart jebkuru, neatkarīgi no ģimenes vēstures. Pret to pilnībā nepasargā arī prezervatīvs. Turklāt Latvijā pieejamā deviņvalentā vakcīna papildus arī rada aizsardzību pret dzimumorgānu kārpām – kondilomām, kas arī ir nepatīkama lieta.
Kāpēc labāk vakcinēties tieši pusaudža gados?
– Optimāli tas būtu jau no deviņu gadu vecuma, jo nekad nevar zināt, cik gados sāksies dzimumdzīve, kā arī ir svarīgi, lai būtu pietiekams laiks organismam nostiprināt vakcīnas sniegto imunitāti. Lai arī šķiet, ka tas ir ļoti agri, bērns vēl mazs, kāda vēl dzimumdzīve, laiks paiet ļoti ātri. Dzimumdzīvi Latvijā pusaudži vidēji uzsāk septiņpadsmit ar pusi gadu vecumā. Bet, protams, daļa to sāk ievērojami ātrāk. Diezin vai tajā brīdī, kad parādīsies puisis, meitene atnāks pie mammas un teiks: “Tā, man tagad ir puisis, es gribu vakcinēties pret to vīrusu, lai mēs droši varam dzīvot dzimumdzīvi”. Tā nenotiek.
Vai ir kādi vecuma ierobežojumi?
– Vakcīnu var sākt saņemt jau no deviņu gadu vecuma līdz pat 45 gadu vecumam. Latvijā meitenēm līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vakcīna ir valsts apmaksāta. Tas ir būtiski, jo vienas devas cena ir ap 150 eiro. Par riskiem un izdevumiem es vecākiem stāstu tad, kad spriež, ka meita izaugs un pati izlems. Pirmkārt, viņa varbūt būs sākusi dzimumdzīvi, un vīruss varbūt jau būs iegūts, un vakcīna nebūs tik efektīva. Otrkārt, no 18 gadu vecuma tas būs ievērojams finansiālais slogs – jo 150 eiro maksā viena deva, bet būs nepieciešamas divas devas. Ja ir samazināta imunitāte (piemēram, tiek imūnsistēmu nomācoši medikamenti, ir nopietnas hroniskas slimības), būs nepieciešamas trīs devas.
Vai ārsti aicina uz vakcinēšanos vai jauniešiem pašiem ir par to jāinteresējas?
– Daudz ir atkarīgs no ģimenes ārsta. Ir vecāki, kas stāsta, ka ģimenes ārsts ir piedāvājis un lūdzis vakcinēties, un tad vai nu piekrīt vai atsakās. Es cenšos iedrošināt uz vakcinēšanos, ka tas nav nekas bīstams un ka vajag to darīt. Daļa ir saņēmusi informāciju skolās. Bet diemžēl mēdz būt arī tā, ka daļa ģimenes ārstu pat atrunā no vakcīnas ar domu, ka labāk to darīt vēlāk, kad paaugsies, bet tam nav racionāla pamatojuma. Tā kā valsts apmaksāta vakcinācija puišiem ir ieviesta salīdzinoši nesen, viņus mēdz piemirst. Tomēr puišiem ir tieši tikpat svarīgi saņemt vakcināciju kā meitenēm.
Kas visbiežāk vakcinē pret CPV?
– Parasti tie ir ģimenes ārsti, bet tas var būt arī vakcināciju kabinetos. Ja runājam par mītiem un uztraukumiem, tad man ir gadījušās situācijas, kad cilvēki ir nobijušies, jo jūtas pārliecināti, ka vakcīnu pret CPV ievada dzemdes kaklā vai citādi ginekoloģiskas apskates laikā. Pilnīgi noteikti nē. Tā ir parasta injekcija plecā. Tā nav specifiska manipulācija. Daudz raižu un dezinformācijas ir par to, ka vakcīna kaut kādā veidā varot izraisīt neauglību. Man ir tāds dzemdes modelītis, ko es rādu un stāstu par to, cik sievietes auglība ir sarežģīts process. Ir jānobriest olšūnai, jānotiek ovulācijai, tad jāceļo pa olvadu, tad tai jāsatiek spermatozoīds, tad jāsāk attīstīties, jāieligzdojas dzemdes dobumā un vēl jāsāk augt. Un nav viena aģenta, izņemot milzīgas devas staru terapiju vai ķīmijterapiju, kas šo procesu varētu fundamentāli izjaukt. Un vēl jo mazāk vakcīna, kas ir pret vīrusu, kurš var būt arī citās vietās organismā. Arī pētījumos ir skaidrs, ka vakcīna pret CPV neauglību nevar izraisīt, bet turpretī ir pētījumi, ka, ja sievietei vai vīrietim jau ir CPV, tad gan reizēm var būt problēmas ar grūtniecības iestāšanos. Tāpēc risku var radīt nevakcinēšanās, nevis vakcinēšanās.
Kad un kā sākas dzemdes kakla vēža skrīnings un kāpēc tas ir nepieciešams, ja jau notiek vakcinēšanās?
– Dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm sākas no 25 gadu vecuma. Atkarībā no skrīninga rezultāta, nākamā pārbaude ir pēc trim – pieciem gadiem. Agrākā vecumā tiek pārbaudītas arī visas grūtnieces. Diemžēl absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc skrīnings nepieciešams arī pēc vakcinēšanās. Kā arī ir pavisam neliels dzemdes kakla vēža gadījumu skaits, ko neizraisa CPV.
Kāpēc jaunietēm būtu jādomā par dzemdes kakla vēzi un jautājumiem, kas biežāk skar pusmūža sievietes?
– Pirmkārt tādēļ, ka dzemdes kakla vēzis (un cita veida vēži, kurus izraisa CPV) var skart arī jaunas sievietes. Sekas var būt tiešām dramatiskas – var gadīties, ka sievietei, kurai vēl nav neviena bērna vai viņa gribētu vēl bērnus, ir jāizņem dzemdes kakls vai pat visa dzemde, kas ārkārtīgi var ietekmēt viņas iespējas iznēsāt bērniņu nākotnē. Otrkārt, izmaiņas šūnās CPV rada pakāpeniski. Vispirms rodas pirmsvēža pārmaiņas, kuras iespējams laicīgi “noķert” un ārstēt, lai vēzis nemaz nerastos. Diemžēl pirmsvēža pārmaiņu ārstēšana ietver ķirurģisku iejaukšanos – var nākties nogriezt daļu no dzemdes kakla, tieši tādēļ ir svarīgi vakcinēties, jo šāda ķirurģiska iejaukšanās var ietekmēt grūtniecības norisi nākotnē.
Kāpēc pret CPV vajag vakcinēties arī zēniem?
– Zēniem arī sastopami CPV izraisīti vēži – rīkles vēzis un dzimumlocekļa vēzis. Puišiem iespējamas arī dzimumorgānu kondilomas – vēl viena nepatīkama slimība, pret kuru pasargā vakcinācija. Tāpat zēni var nodot CPV meitenēm un otrādi. Svarīgi saprast, ka kopumā esam atbildīgi par visas sabiedrības veselību. Vēžus, ko izraisa CPV, ir iespējams izskaust pilnībā! Tam ir nepieciešama gan puišu, gan meiteņu un viņu vecāku iesaiste, lai apturētu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā.
Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:
https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis
