Cilvēka papilomas vīruss

Cilvēka papilomas vīruss (CPV), kas angļu valodā zināms kā Human Papilloma Virus (HPV) ir ļoti izplatīts vīruss, kas skar gan vīriešus gan sievietes. Par inficēšanos ar CPV sākotnēji nekas neliecina – vīruss nemanāmi inficē gļotādas un ādas šūnas, pakāpeniski radot dažādas veselības problēmas, tajā skaitā dažāda veida audzējus. Visbiežāk CPV “iekārtojas” dzimumorgānos jeb ģenitālajā traktā. Vienīgā drošā aizsardzība pret CPV ir vakcīna.

Risks inficēties ar CPV pastāv visu dzīvi, bet nenoliedzami lielāks tas ir  seksuāli aktīvā dzīves periodā. Lielāks inficēšanās risks ir tiem, kuri biežāk maina partnerus, lai gan inficēties var arī no pirmā un vienīgā partnera. Pēc dzimumdzīves uzsākšanas 4 gadu laikā CPV vīruss jau ir aptuveni 80 % cilvēku – ar šo vīrusu savas dzīves laikā var saslimt ikviena sieviete vai vīrietis. Tā kā inficēšanās ar CPV vīrusu notiek ādas un gļotādu saskares ceļā, viens no biežākajiem inficēšanās veidiem ir dzimumattiecības. Svarīgi saprast, ka prezervatīvu lietošana neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama, piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus vai orālā seksa laikā.

Ļoti reti, taču inficēties var arī ārstniecisko manipulāciju laikā, jo CPV vīruss var atrasties uz veļas, ķirurģiskiem cimdiem, instrumentiem u.c., tāpēc inficēšanās ir iespējama arī pie zobārsta, manikīra, pedikīra laikā, ķirurģisko operāciju laikā, ar inficētu šļirci u.c. Retos gadījumos CPV vīrusam ir iespēja nokļūt cilvēka organismā arī citos ceļos, piemēram, jaundzimušais var inficēties no mātes dzemdību laikā. Vīruss organismā var iekļūt caur jebkuras lokalizācijas gļotādu un ādu, ja vien saskaras ar inficētas personas ādu vai gļotādu. Ja uz ādas ir kādas sīkas mikrotraumas (skrambas, savainojumi, mazas brūcītes), dažkārt vīrusu var iegūt pat tikai cieši apskaujoties.

CPV izraisītās slimības

Pastāv vairāk nekā 150 CPV vīrusa veidu jeb tipu. Apmēram 40 CPV tipu inficē tieši ģenitālo traktu. 13  no CPV tipiem ir kancerogēni. Tas nozīmē, ka pastāv augsts risks, ka tie var veicināt dažādu vēža veidu attīstību, to skaitā dzemdes kakla vēzi. Citi CPV tipi izraisa dažādu kārpu veidošanos uz plaukstām un pēdām, vai nepatīkamas un intīmo dzīvi traucējošas dzimumorgānu kārpas sauktas par smailajām kondilomām jeb papilomām. 90% gadījumu tās ierosina 6.un 11. CPV tips, kas nerada dzemdes kakla vēža risku.

60% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa 16. CPV tips, bet vairāk nekā 15% gadījumu – 18. CPV tips. Atsevišķi augsta riska CPV vīrusa tipi var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī ārējo dzimumorgānu vēzi, maksts un taisnās zarnas vēzi, mutes dobuma, lūpu un rīkles mutes daļas vēzi. CPV var izraisīt hronisku elpceļu papilomatozi u.c. slimības.

Latvijā sievietēm līdz 45 gadu vecumam dzemdes kakla vēzis ir otrais visizplatītākais vēža veids uzreiz pēc krūts vēža, un pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ir pieaugusi par 20% – vidēji gadā no jauna tiek reģistrētas 244 dzemdes kakla vēža pacientes.  Lai pasargātu sevi no CPV un dzemdes kakla vēža riska, ir iespējams profilaktiski vakcinēties pret vairākiem vēzi izraisošiem vīrusa tipiem.

Vakcīna pret CPV

Vakcinācija ir dzemdes kakla vēža profilakses metode, kas darbojas, stimulējot sievietes imūnsistēmas spējas sniegt papildu aizsardzību pret cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV infekciju. Pēc vakcinācijas imūnsistēma atpazīst „uzbrūkošos” vīrusus un izstrādā antivielas, kas cenšas tos iznīcināt vai padarīt nekaitīgus. Šādā veidā imūnā sistēma labāk spēj aizsargāt sievieti no dzemdes kakla vēža un citām CPV izraisītām slimībām.

Visas vakcīnas pirms reģistrācijas tiek pakļautas stingriem klīniskiem pētījumiem un rūpīgam monitoringam. Gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts atbildīgās iestādes pirms licences piešķiršanas jeb reģistrācijas rūpīgi izanalizē visus ar medikamentu vai vakcīnu saistītos drošības un efektivitātes datus. Tas nozīmē, ka tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un to rezultātu izvērtējuma, vakcīna vai medikaments tiek atzīts par piemērotu lietošanai.

Pētījumos novērots, ka aptuveni 1 no 10 gadījumu injekcijas vietā ir reakcija – apsārtums, sāpes, pietūkums. Iespējamas galvassāpes. Visbiežāk blakusparādībās pāriet pēc 1-2 dienām.

Gadījumā, ja ir aizdomas par kādām vakcinācijas izraisītām komplikācijām, par tām noteikti ir jāziņo savam ārstam vai zāļu ražotājam.

Vakcīnu sastāvā ir konkrēto cilvēka papilomas vīrusa tipu attīrīti vīrusa apvalka proteīni (L1 proteīni). Šie proteīni ir izkārtoti “vīrusveidīgās daļiņās”, kas ir līdzīgi CPV, lai organisms tos varētu atpazīt pēc šī specifiskā proteīna, taču tā ir atsevišķa neliela, taču ļoti raksturīga vīrusa “detaļa”. Šie proteīni nekādā gadījumā nespēj izraisīt infekciju vai slimību, jo nesatur vīrusa DNS. Pēc vakcinācijas imūnsistēma izstrādā antivielas pret konkrēto tipu L1 proteīniem un brīdī, kad imūnsistēma sastopas ar īstu vīrusu, tā atpazīst šo tipu L1 proteīnus un gatavās antivielas to neitralizē. Turklāt šajā brīdī organisms veidos vēl papildu antivielas, kā arī vienlaikus darbosies vakcīnas “apmācīto” šūnu imunitāte. Tādejādi organisms ar vakcīnas palīdzību spēj aizsargāties pret CPV izraisītajām slimībām. Vakcīna nesatur vēža šūnas. Tā ir vakcīna pret CPV infekciju, nevis pret vēzi. Pasargājot sevi no cilvēka papilomas vīrusa ir iespējams sevi pasargāt no konkrētu veidu vēža attīstības nākotnē.

Eiropas savienībā ir pieejamas trīs veidu vakcīnas – pret diviem, četriem un deviņiem CPV vīrusa tipiem.  No 2020.gada 27.janvāra Latvijā meitenes no 12 gadu vecuma bez maksas var vakcinēties ar vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem – septiņiem biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem, kuri izraisa ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī citus vēža veidus (maksts, vulvas, anālā (tūpļa) kanāla, galvas un kakla vēzi). Tāpat šī vakcīna aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papillomatozi. Vakcīnas saņemšana Valsts apmaksātās programmas ietvaros 12 – 18 gadus vecām meitenēm notiek pie ģimenes ārsta. Vakcīnu ievada kā intramuskulāru injekciju augšdelma muskulī vai gurnā. Ģimenes ārstam ir jāseko līdzi, kad meitenei ir jāsaņem pote, jo vakcīna pret CPV ir iekļauta vakcinēšanās kalendārā. Kopumā šī vakcīna ne ar ko neatšķiras no citām mūsdienu vakcīnām, ko bērns saņem pirmajos dzīves gados un vēlāk. Lai veiktu vakcināciju pret CPV, ārstam jāsaņem vecāku atļauja. Lai vakcīna sniegtu vēlamo aizsardzību pret CPV, ir nepieciešams veikt pilnu vakcinācijas kursu.

Pasaulē pret CPV vakcinējas ne tikai meitenes pirms seksuālo attiecību uzsākšanas, bet arī sievietes līdz 26 gadu vecumam un vēl vēlāk. Vakcīna pret CPV ir ieteicama arī puišiem un vīriešiem līdz 26 gadu vecumam, tādejādi pasargājot viņus no CPV izraisītiem vēžiem (dzimumorgānu, galvas – kakla u.c.), kā arī tuvākā vai tālākā nākotnē pasargājot partneri un bērnus.

Pat ja sieviete jau ir nonākusi saskarē ar vīrusu, vakcinācija vēl aizvien ir noderīga. Kaut arī HPV infekcija ir izplatīta to sieviešu vidū, kurām ir seksuālas attiecības, lielākā daļa no tām nav inficētas ar visiem vakcīnā iekļautajiem vīrusa tipiem. Tas nozīmē, ka nevakcinējoties ir iespējams pirmreizēji inficēties ar citu augsta riska vīrusa tipu vai atkārtoti inficēties ar to pašu vīrusa tipu, ko iepriekš.

Zēniem un sievietēm pēc 18 gadu vecuma vakcinēšanos pret CPV ir iespējams veikt privāti, vakcīnu apmaksājot pašiem. Par vakcinēšanos pēc 18 gadu vecuma vari konsultēties gan pie sava ģimenes ārsta, gan ginekologa. Ja izlemsi vakcinēties, vakcīnai jābūt pieejamai tava ginekologa vai ģimenes ārsta prakses vietā, kā arī vakcinācijas kabinetos, līdz ar to nav jādodas uz aptieku ar recepti, lai to nopirktu. Vienmēr pirms došanās vakcinēties, sazvaniet vakcinācijas kabinetu vai praksi, lai pārliecinātos vai vakcīna ir uz vietas un vai ir nepieciešamai kādi dokumenti.

Lielos pētījumos pierādīts, ka abas Eiropas Savienībā pieejamās vakcīnas novērš vairāk nekā 90% no pirmsvēža bojājumu, kas saistīti ar 16. un 18. CPV tipu. Visās valstīs, kur ieviesta cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija, ir novērots ar CPV inficēto skaita samazinājums. Ir publicēti dati gan par dzemdes kakla vēža slimnieču skaita samazinājumu, gan citu CPV izraisīto audzēju mazināšanos kopējā populācijā (https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/cilveka-papilomas-viruss-un-dz/informacija-iedzivotajiem) Vienlaikus ikvienai sievietei pat pēc vakcinēšanās ir nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes, t.sk. dzemdes kakla vēža skrīnings, jo katra vakcīna pasargā no tajā iekļautajiem CPV tipiem, bet nepasargā no citiem tipiem un slimību ierosinātājiem.

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir otrais izplatītākais vēža veids, no kā mirst sievietes Latvijā. Dzemdes kakla vēzi 99% gadījumos izraisa ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa infekcija, ar ko var inficēties ikviena sieviete. Visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji ir CPV 16. un 18. tips – vairāk nekā 70% no visiem dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju gadījumiem saistīti tieši ar šiem CPV tipiem.

Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska CPV ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Pētījumi ir pierādījuši, ka, lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz 3 gadiem, savukārt vēža izmaiņas rodas ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.*

*https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/cilveka-papilomas-viruss-un-dz/informacija-iedzivotajiem

Latvijā pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir pieaugusi par 20% – vidēji gadā no jauna tiek reģistrētas 244 dzemdes kakla vēža pacientes, un ik gadu no vēlīni atklāta dzemdes kakla vēža mirst 177 sievietes. Speciālisti uzsver, ka gandrīz visas šīs sievietes varēja izārstēt, ja vien viņas būtu savlaicīgi apmeklējušas ārstu un regulāri veikušas dzemdes kakla uztriepi ar kā palīdzību var noteikt pirmsvēža izmaiņas. Agrīni atklātu dzemdes kakla vēzi visbiežāk ir iespējams izārstēt. Vienīgā iespēja kā laicīgi sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža, ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi.

Aptuveni 80% sieviešu savas dzīves laikā inficējas ar CPV vīrusu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Ir vairāki faktori, kas palielina dzemdes kakla vēža risku:

  • agrīna seksuālo attiecību uzsākšana,
  • bieža partneru maiņa, vairāki seksuālie partneri vienlaicīgi,
  • seksuāli transmisīvas saslimšanas – herpes, hlamīdijas, kondilomatoze (dzimumorgānu kārpas),
  • citi riska faktori – ilgstoši nav veikta dzemdes kakla onkocitoloģiskā izmeklēšana, zems vitamīna C un E līmenis uzturā, smēķēšana, novājināta imūnsistēma u.c.

Dzemdes kakla vēža profilakse

Pirmais solis , lai sevi pasargātu no dzemdes kakla vēža ir vakcīna pret CPV vīrusu, galveno dzemdes kakla vēža izraisītāju. Tāpat ikvienai sievietei ir svarīgi apmeklēt ginekologu vismaz reizi gadā. Tā ir iespēja sevi pasargāt, jo ārsts veiks visas nepieciešamās pārbaudes, t.sk., dzemdes kakla onkocitoloģisko uztriepi, lai savlaicīgi noteiktu nevēlamas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Īsas un nesāpīgas ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas tiek paņemts šūnu paraugs. Šīs šūnas tiek nosūtītas uz laboratoriju, kur tās rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai konstatētu iespējamo patoloģiju.

Ar šīs uztriepes palīdzību iespējams diagnosticēt priekšvēža izmaiņas (CIN2 un CIN3) dzemdes kaklā, kad tās vēl viegli pakļaujas ārstēšanai un nav sasniegušas audzēja stadiju. Savlaicīga diagnostika palīdz novērst 80% vēža gadījumu. Ja iepriekšējo analīžu rezultāti atbilst normai, vecumā no 20 līdz 34 gadiem šis izmeklējums jāveic vienu reizi 3 gados. 35-70 gadus vecām sievietēm dzemdes kakla onkocitoloģiskās analīzes jāveic reizi gadā.

Lai mazinātu vēlīni atklātu dzemdes kakla vēža gadījumus, valsts piedāvā sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados veikt bezmaksas profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa, kuram ir līgums ar NVD, un veikt onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Uzaicinājuma vēstule veikt pārbaudi sievietēm tiek nosūtīta pa pastu. Ja uz pārbaudi vēlies doties pie ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus (nav līgumattiecībās ar NVD), tad no valsts budžeta tiks apmaksāta tikai citoloģiskās uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana. Par vizīti pie ārsta šajā gadījumā būs jāmaksā pašai. Ejot pie ārsta paņem līdzi Uzaicinājuma vēstuli, jo tā ir kā  “caurlaide” uz šo apmaksāto apskati.  No 2018.gada dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav līdzi, vai arī ir pazaudēta – informācija ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski. Plašāku informāciju par šo, kā arī par to, kā rīkoties, ka tomēr vēlies atjaunot uzaicinājuma vēstuli papīra formā, skati šeit: http://vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/uzaicinjuma-vstuu-kopiju-izgatavoana

Ja gribi būt droša, ka nelabvēlīgas pārmaiņas dzemdes kaklā nav sākušās, pirms pienāk nākošā valsts programmā apmaksātā vizīte, reizi gadā apmeklē ginekologu ārpus šīs skrīninga programmas un pārliecinies, ka viss joprojām ir kārtībā. Papildu dzemdes kakla pārbaudei, CPV vīrusa klātbūtni vari noteikt,  veicot analīzi, kura jāapmaksā pašai.

Ja uztriepes paraugā tiek konstatētas normai neatbilstošas izmaiņas, ir nepieciešams uzreiz uzsākt dzemdes kakla ārstēšanu. Ir pieejami vairāki terapijas veidi, no kuriem ārsts noteiks atbilstošāko – galvenais, paļauties un neizvairīties no ārstēšanās. Vairums no ārstēšanas procedūrām var paveikt uz vietas ginekologa kabinetā, slimnīcā vai dienas stacionārā. Visām procedūrām tiek izmantota vietējā anestēzija, tāpēc nav jābaidās no sāpēm.

Lokāls vagināls gēls Papilocare – profilaksei un papildu terapijai

Tagad ir pieejams arī lokāls vagināls gēls PAPILOCARE, ko izmanto  CPV (cilvēka papilomas vīrusa) izraisītu bojājumu profilaksei un papildu terapijai. To izmanto sekojošos gadījumos:

  • dzemdes kakla transformācijas zonu kontrolei un reepitelizācijai, lai novērstu CPV izraisītu zemas pakāpes daudzkārtainā plakanā epitēlija bojājumu (LSIL) risku;
  • kā CPV izraisītu intraepiteliālu bojājumu papildus terapija;
  • dzemdes kakla un maksts gļotādā lokalizētu bojājumu dzīšanas un reepitelizācijas sekmēšanai;
  • dzemdes kakla un maksts gļotādā lokalizētas kserozes ārstēšanai;
  • maksts mikrofloras līdzsvara atjaunošanai;
  • maksts veselības uzlabošanai;

Bojājumiem, kas izraisa vieglu un/vai spēcīgu niezi: veido aizsargplēvīti, kas ātri mazina diskomfortu un rada piemērotus apstākļus dabiskā dzīšanas procesa pastiprināšanai.

Produktu ieteicams lietot reizi dienā 21 dienu un pēc tam katru otro dienu atbilstoši ārsta norādījumiem.

LOKĀLS LĪDZEKLIS, KAS SEKMĒ DZEMDES KAKLA BOJĀJUMU ĀRSTĒŠANU

Ārstēšanas veidi

Dzemdes kakla vēža ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas, kā arī sievietes vecuma. Vēža agrīnās attīstības stadijās, kad audzējs vēl nav skāris citus orgānus, var izmantot krioterapiju, cilpas elektrokonizāciju, konusa biopsiju vai lāzerterapiju, lai likvidētu ļaundabīgos dzemdes kakla audus. Ja vēzis ir progresējis un izplatījies, iespējams, būs nepieciešama ķirurģiska operācija, staru terapija un/vai ķīmijterapija. Ja dzemdes kakla vēzis ir atklāts sievietei pēc 45 gadu vecuma, ārsti var ieteikt izoperēt dzemdi, ja nepieciešams – arī olnīcas. Paralēli operatīvai terapijai visbiežāk ārsti ieteiks arī vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu. Dzemdes kakla vēzi var ārstēt ar šādām metodēm:

  • Krioterapija – saldēšanas procedūra. Nelielu metālisku disku novieto uz izmainītajām šūnām, tādējādi tās saldējot un likvidējot.
  • Cilpas elektrokonizācija (LEEP-LOOP Electrosurgical Excision Procedure) – karsēšanas procedūra. Ar nelielas, tievas, sakarsētas stieplītes palīdzību tiek izņemtas izmainītās šūnas.
  • Konusa biopsija – ar lāzeru, ķirurģisko skalpeli vai cilpas elektrokonizācijas metodi no dzemdes kakla tiek izņemts konusveidīgs audu gabals, tādējādi likvidējot vēža šūnas.
  • Lāzerterapija – izmainītās vēža šūnas tiek sadedzinātas ar lāzera palīdzību.
  • Ķirurģiska operācija– atkarībā no vēža izplatības iespējama dzemdes un tās kakla, olnīcu un/vai iekšējo limfmezglu izņemšana.
  • Staru terapija – vēža skarto rajonu pakļaušana augstas enerģijas rentgena staru iedarbībai.
  • Ķīmijterapija – vēža šūnu iznīcināšanai tiek izmantoti specifiski medikamenti.

PAR DZEMDES KAKLA VĒZI

Kas ir dzkv?

Cik izplatīts ir dzkv?

Kā rodas dzkv?

Vai man var būt dzemdes kakla vēža risks?

Vai es varu sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža?

Vai dzemdes kakla vēzi ir iespējams ārstēt?

Vai no dzemdes kakla vēža var nomirt?

Kādi ir dzemdes kakla vēža simptomi?

Vai dzkv ir iedzimta slimība?

Vai es varu inficēties no partnera?

Vai veselīgs dzīvesveids mani pasargā no dzkv?

PAR DZEMDES KAKLA VĒŽA SKRĪNINGU JEB REGULĀRĀM PĀRBAUDĒM

Cik bieži ir jāpārbauda dzemdes kakla vēža risks?

Kur es varu pārbaudīties?

Kā tiek veiktas pārbaudes?

Cik maksā dzkv skrīninga pārbaude?

Kas ir onkocitoloģiskā uztriepe?