Gadās, kad kāds klasesbiedrs vai draugs pazūd no kopbildes vai pamazām tiek atstumts. Un, iespējams, mēs pat nepamanām, ka kāds komentārs vai klusēšana var iegrūst cilvēku vēl dziļāk problēmu vai bezcerības jūrā.
Par to, ko var mainīt redzīgums, cieņa un drosme būt blakus, podkāsta “Redzēt plašāk” epizodē “Nabadzība un atstumtība” stāsta Juris Beikmanis, zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītājs.
Viņš aicina jauniešus aizdomāties par to, ko nozīmē būt stipram un, kā rīkoties situācijās, kad kāds ir atstumts vai kādam dara pāri, par to robežšķirtni starp izvēlēm, kas nosaka tālāko dzīves ceļu: “Katrā klasē ir savi līderi, stiprās personības. Tu vari būt līderis, ja tu palīdzēsi vājākam, ja tu iestāsies par viņu, ja tu neļausi pazemot, apbižot. Ar to vien tu, ilgtermiņā iegūsi lielāku respektu un cieņu, gan savu klasesbiedru, gan apkārtējo acīs, nekā, ja tu būsi tas, kurš ar vardarbību parādīsi savu varenību”.
Kas ir sociālā atstumtība?
Tas ir tas mirklis, kad cilvēks, vai cilvēku grupa tiek izstumta no sabiedriskās dzīves. Cilvēks sajūt vientulību, iespējams, tiek diskriminēts, viņu sāk nepamanīt. Un tam ir zināmas sekas. Šeit mēs varam runāt par cilvēkiem ar invaliditāti, par senioriem, bet varam runāt arī par jauniešiem, kuri tiek izstumti no klases, netiek ievēroti, iespējams, tiek pazemoti, tāpēc, ka viņam nav jaunākās modes telefons, vai viņš nevar atļauties aiziet uz kino ar klasesbiedriem. Atstumtība var radīt vēl lielāku atšķirtību un atstumtību.
Ja jaunietis dzīvo trūcīgā ģimenē, viņš nevar atļauties daudzas lietas, ko piemēram, klasesbiedri var atļauties, bet viņam gribas to pašu, gan saldējumu, gan kino, gan jaunākās botas. Viņam nav līdzekļu un šādā brīdī ir dažādas iespējas jeb izvēles. Viena radikāla iespēja ir iet un zagt, izdarīt noziegumu, otra – meklēt citu ceļu, iet un strādāt, nopelnīt. Un tieši šajā brīdī ir svarīgi, kuru ceļu cilvēks izvēlēsies! Bieži vien šī sniega bumba, ja izvēlēts nozieguma ceļš, var aizvelties jau pārāk tālu. Atceries, ja tu esi trūcīgs, tas nenozīmē, ka esi dumjāks. Iespējams, ka tā ir tava privilēģija sākt darīt lietas labāk nekā citi to dara un pierādīt to, ka trūkums nav šķērslis.
Ar ko ir jārēķinās tiem jauniešiem, kuri skolā nodara kādam pāri?
14 gadu vecums ir tā robežšķirtne, kad iestājas administratīvā un kriminālatbildība, tomēr zināma civiltiesiskā atbildība var iestāties jau no 7 gadu vecuma. Protams, tiesa vērtētu, vai šis bērns ir apzinājies, ko ir nodarījis, bet no tiesiskā viedokļa viņa rīcībai ir sekas. Un, arī vecāki ir atbildīgi par to, ko bērns dara. Skolēniem vajadzētu padomāt gan par civiltiesisko, gan administratīvo atbildību, gan kriminālatbildību un nevajadzētu aizmirst, ka ir arī skolas iekšējie kārtības noteikumi.
Par piemēru varam apskatīt šādu situāciju – viss sākas tieši no vārdiem. Divi klasesbiedri apmainās ar vārdiem, it kā pat no malas smieklīgi, jautri, bet vienu šie vārdi vairāk aizskar un viņš to otru pagrūž. It kā grūdiens nekas tāds nav, vai ne? Bet, šeit jau būtu runa par skolas iekšējo kārtības noteikumu pārkāpumu. Pieņemsim, ka atbildot, otrs jaunietis paņem un iesit, un šī viena sitiena rezultātā ir zilums. Šajā brīdī tā jau ir administratīvā atbildība. Bet, šis viens sitiens var izrādīties tik spēcīga, ka šis cilvēks, kuram iesita, nokļūst slimnīcā vai ilgstoši ārstējas mājās – tā jau ir kriminālatbildība. Diemžēl, praksē mēs sastopamies ar gadījumiem, kad tieši viens sitiens rada dažādas nopietnas sekas un ir sabojāta dzīve gan cilvēkam, kuram iesita, gan tam, kurš ir iesitis.
Nereti cilvēki emociju uzplūdā aizmirst par iespējamām sekām. Vai šo konfliktu mēs, apkārtējie varējām pārtraukt…?
Ja kādam ir nodarīts pāri, kam jautāt padomu, kā pareizāk rīkoties tādā situācijā?
Pēc pieredzes varu teikt, ka nereti cilvēki raksturo savus stāstus jeb situācijas kā “man jau liekas, tur nekas tāds nopietns nav”, bet apakšā slēpjas ļoti nopietnas problēmas. Šajā brīdī es ieteiktu aiziet līdz juristam, vismaz sākumā, un izstāstīt, ja tevi vajā, ja ceļ neslavu, ja grūsta, pazemo vai kā citādi dara pāri. Noskaidrot, ko vari darīt šādā situācijā. Jā, dažkārt nepieciešams piesaistīt tiesībsargājošās iestādes, bet dažkārt situāciju var atrisināt ar psihologa palīdzību. Reizēm jauniešiem tās situācijas ir grūti novērtēt pašiem, tālab ir svarīgi to izrunāt ar kādu zinošu pieaugušo.
Kā mēs varam palīdzēt savam līdzcilvēkam jeb paši sev, ja sajūtamies atstumti?
Manā advokāta darbā pirmais ir censties saprast cilvēka motivāciju, izprast, kāpēc šāda situācija ir radusies, kas ir tas cilvēka dzinulis, kas mudina kaut ko darīt vai nedarīt. Un brīdī, ja es redzu, ka cilvēks ir atstumts, es aicinu iet klāt un runāt, noskaidrot problēmu, nevis izlikties, ka viss ir kārtībā un vērot, kā cilvēks tur “kaktā” stāv. Ja situācija ir jau kritiskāka, nopietnāka, mēs vienmēr varam lūgt palīdzību, piemēram, skolas psihologiem, meklēt palīdzību dažādās nevalstiskajās organizācijās. Tas ir zvans, izrunāšanās, lai saprastu, kā labāk rīkoties konkrētajā situācijā. Bet, galvenais, saprast, kā ikdienā komunicēt un kā iesaistīt aktivitātēs, ikdienas dzīvē cilvēku, kurš ir atstumts.
Trīs vienkāršas lietas, ko var darīt ikviens:
1. Pamani. Ja kāds klasesbiedrs pazūd no “kopbildes” – uzrunā viņu. Vienkārši pajautā, kā viņam iet.
2. Nesmejies. Joks par kurpēm vai pusdienām var būt tas, kas liek cilvēkam iegrimt klusumā.
3. Atgādini – tu neesi viens. Pastāsti, kur vērsties. Ej kopā. Piedāvā būt līdzās.
Kur meklēt atbalstu, ja jūties atstumts?
- 116 123 – Valsts apmaksāts diennakts bezmaksas krīžu tālrunis
- 116 111 – Bērnu aizsardzības centra uzticības tālrunis
- 27 72 22 92 vai 67 22 29 22 – Rīgas diennakts krīzes tālruņi
- babybox.lv/mekleju-palidzibu/
Visu interviju ar Juri Beikmani, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītāju skatieties: https://ej.uz/redzēt_plašāk_nabadzība_atstumtība
Citas podkāsta “Redzēt plašāk!” epizodes – “Veselība, arī seksuālā”, “Vardarbība”, “Atkarības”, “Psihoemocionālā veselība” – skatiet Youtube un Spotify: https://ej.uz/redzēt_plašāk
Podkāsts “Redzēt plašāk” radīts, lai veicinātu jauniešu spēju rīkoties grūtībās, atbalstīt vienam otru un pieņemt atbildīgus lēmumus savā dzīvē. Podkāstā tiek runāts par dzīvi – arī tās grūtībām un par to, kā sevī un citos atpazīt krīzes brīžus, kad nepieciešama palīdzība. Piecas podkāstu tēmas ir izvēlētas, apzinot galvenos zināmos iemeslus, kālab “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir atstāti zīdaiņi.
Projekts “Redzēt plašāk” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par materiālu saturu atbild projekta īstenotājs biedrība “Saknes” un “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai”.